Rozenvalds skaidroja - lai arī arvien vairāk partiju, tostarp Nacionālā apvienība (NA) un citas partijas pozīcijā un opozīcijā, kā arī ārpus Saeimas, uzstājīgi norāda uz to, ka iebilst pret jaunu bēgļu uzņemšanu, taču diez vai tas radīs nopietnas izmaiņas koalīcijā.
"Tas, protams, neuzlabos attiecības koalīcijā, bet nedomāju, ka būs nopietnas izmaiņas," viņš teica.
Viens no iemesliem, ar ko tas saistīts, ir tas, ka nepietiekamās politiskās konkurences dēļ ir maz alternatīvu esošajai koalīcijai. Turklāt Rozenvalda ieskatā arī NA pašlaik jūtas pārāk komfortabli, ņemot vērā partijai uzticētos ministru amatus. Arī ZZS varētu nebūt tik kategoriska kā paziņojumos medijiem, min politologs.
"Pat ja koalīcijas neērtākais partneris - NA - tiktu aizvietots ar divām mazajām partijām, uzlabojumi diez vai ir gaidāmi," sacīja Rozenvalds.
Politologs diskusijas par patvēruma meklētāju uzņemšanu, ņemot vērā Latvijai ieplānoto uzņemamo cilvēku skaitu, vērtēja kā "mazliet histēriju".
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plāns nav perfekts, un nav tā, ka tas būtu jāpieņem bez ierunām. "Eiropai ir jāatrisina divi jautājumi - kā regulēt bēgļu plūsmu un kā atšķirt bēgļus, kas bēg no nāves briesmām no ekonomiskajiem migrantiem, kurus mums, protams, ir tiesības atraidīt," klāstīja Rozenvalds.
"Rietumvalstu politika ne vienmēr bijusi pareiza, bet tas neatbrīvo no pienākuma palīdzēt bēgļiem, kas atbilst vienam no Eiropas vērtību pamatiem," viņš skaidroja un piebilda - jāsaprot, ka tā dēļ Eiropas iedzīvotājiem var nākties samazināt savas ērtības.
"Valdošajām partijām jādomā par Latvijas nacionālajām interesēm, kas nenozīmē novēršanos no ES, bet palikšanu Eiropā kā tās daļai," uzsvēra Rozenvalds, atkārtojot - tas nenozīmē, ka visas Eiropas ieceres jāpieņem bez ierunām, bet politiķiem nav jāveicina ksenofobisks noskaņojums.
Rozenvalds prognozēja, ka diskusijas par bēgļiem noslēgsies ar kādu kompromisu un būs "miers mājās". Savukārt Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) jāieņem skaidra pozīcija sarunās ar ES institūcijām, lai panāktu konkrēta plāna sagatavošanu, jo "jaunu bēgļu sadalīšana nav risinājums".
Tāpat sarunās ar Latvijas sabiedrību nepieciešama skaidra valoda, vērtēja eksperts.
Jau vēstīts, ka valdību veidojošo partiju koalīcija piektdien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildus bēgļu uzņemšanu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) informēja, ka uz 14.septembrī gaidāmo ES iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrsRihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.
Eiropas Komisijas (EK) ierosinājums paredz, ka dalībvalstīm obligātā kārtā jāuzņem 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Iepriekš valdība vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, taču atbilstoši jaunajam piedāvājumam, Latvijai papildus būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi.
Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā Nacionālās apvienības noraidošo pozīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
