Lai gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsaucās aicinājumam iesaistīties jautājuma risināšanā par bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijas partneru pozīcijas neliecina, ka koalīcija drīzumā varētu panākt vienošanos šajā jautājumā.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā, ko piektdien arī apliecināja koalīcijas partneru sanāksmē. Ņemot vērā šādu partneru nostāju, "Vienotības" politiķi vērsās pie prezidenta ar lūgumu iesaistīties šī jautājuma risināšanā un sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi.
Vējonis jau paziņoja, ka bēgļu jautājums Eiropas kontekstā ir svarīgs pagrieziena punkts, kas noteiks visas savienības nākotni, un Latvija piedalās tās veidošanā, tādēļ nākamnedēļ, 14. septembrī un 15. septembrī, aicina uz sarunām Saeimā pārstāvētās politiskās partijas. Paredzēts, ka 16. septembrī notiks kārtējā Nacionālās drošības padomes (NDP) sēde, kurā kā centrālo diskusijas tēmu prezidents pieteicis bēgļu jautājumu.
VL-TB/LNNK uzsver, ka politiskā spēka pozīcija jautājumā par bēgļu uzņemšanu Latvijā "ir skaidra" un to nav plānots mainīt. Proti, nacionālā apvienība uzstāj uz īpaša statusa noteikšanu Latvijai šajā jautājumā, kas ļautu bēgļus neuzņemt. Tāpat nacionālā apvienība uzskatīja, ka Latvijas pozīcijā par bēgļu uzņemšanu būtu jāiekļauj punkti par to, ka nepieciešams stiprināt Eiropas Savienības (ES) robežu, izstrādāt plānu cīņai ar imigrantu kontrabandistiem, kā arī izveidot sistēmu, kas atsijātu kara bēgļus no ekonomiskā labuma meklētājiem. Pašlaik politiskā spēka līderi prognozē, ka arī pēc konsultācijām ar Valsts prezidentu VL-TB/LNNK pozīcija nemainīsies.
Līdz šim politikas kuluāros izskanējis, ka ne tik kategoriski noskaņoti varētu būt ZZS. Neoficiāli atsevišķi ZZS pārstāvji, kas politiskajā spēkā gan esot mazākumā, neizslēdz iespēju, ka, ja būs izpildīti atsevišķi nosacījumi, "ar grūtībām nāktos piekrist" lielāka bēgļu skaita uzņemšanai. Lai tā notiktu, nepieciešams skaidrs bēgļu integrācijas plāns, kā arī Eiropas Komisijas (EK) praktiski soļi bēgļu plūsmas cēloņu novēršanai. Tiek gan norādīts, ka pašlaik ZZS vadības vairākums ir pret papildu bēgļu uzņemšanu, un, ja netiek izpildīti augstāk minētie nosacījumi, tad šai pozīcijai pievienojas arī tie, kam nebūtu tik lielu pretenziju pret papildu bēgļu uzņemšanu.
Tomēr ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis sacīja, ka viņš savu noraidošo pozīciju papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā nemainīs. Taujāts, vai ZZS nevarētu mainīt savu negatīvu viedokli, ja saņemtu aicinājumu no Vējoņa atbalstīt EK piedāvājumu, politiķis norādīja, ka ZZS un Valsts prezidentam var būt katram sava nostāja. Vispirms arī ir jāiepazīstas ar Vējoņa nostāju šajā jautājumā, piebilda ZZS frakcijas vadītājs.
Tikmēr "Vienotība" un tās ministri uzsver riskus, ka šāda noraidošā pozīcija bēgļu uzņemšanas jautājumā varētu novest pie Latvijas "starptautiskās izolācijas". Tas saistīts ar to, ka Latvija esot vienīgā valsts ar šādu pozīciju. Tāpat tiek norādīts uz iespējamiem drošības un ekonomiskajiem riskiem. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) šodien žurnālistiem sacīja, ka diskusijas par solidaritāti bēgļu jautājumā ES skar arī jautājumu par solidaritāti NATO, piemēram, attiecībā uz NATO dalībvalstu veikto patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā. Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), taujāta, vai viņa Briselē aizstāvētu arī negatīvu pozīciju bēgļu jautājumā, sacīja: "Nē, tādu pozīciju, ka mēs paliekam izolācijā, es nevaru aizstāvēt."
Vienlaikus atsevišķi "Vienotības" politiķi norāda, ka sagaida stingru pozīciju no prezidenta jautājumā par bēgļu uzņemšanu Latvijā, kas varētu ietekmēt arī partneru viedokli. Neskatoties uz to, ka koalīcijai šodien neizdevās vienoties par bēgļu uzņemšanu, Straujuma akcentēja, ka partneri turpinās strādāt pie šī jautājuma, kā arī pauda cerību, ka koalīcija "agri vai vēlu nonāks pie vienošanās".
Pašlaik politiķu teiktais gan liecina, ka vienošanos koalīcijā tik drīz panākt var neizdoties, turklāt VL-TB/LNNK nostāja esot kategoriska.
Ņemot vērā, ka valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu, arī Saeimas Eiropas lietu komisija nelēma par Latvijas pozīciju jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu. Iekšlietu ministrijas sagatavotais Latvijas pozīcijas projekts, kuru šodien Eiropas lietu komisija izslēdza no darba kārtības, paredzēja, ka Latvija varētu piekrist EK ierosinājumam uzņemt brīvprātīgi papildu 526 patvēruma meklētājus. Tātad kopumā Latvijai būtu jāuzņem 776 bēgļus tuvākajos gados.
Pirmdien, 14. septembrī, notiks ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme. Tajā tiks pausts, ka Latvijai nav nacionālās pozīcijas papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). Tiek vērtēta iespēja, ka Kozlovskis šajā sanāksmē nepiedalīsies un pozīciju paudīs Latvijas vēstniece ES.
Pirms šīs sanāksmes, svētdien, Straujumai vēl plānota saruna ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Tāpat svētdienas vakarā sanāks ES dalībvalstu vēstnieki.
Premjerministre prognozēja, ka 14. septembrī gala lēmumi par bēgļu uzņemšanu vēl netiks pieņemti. Visticamāk, lēmums varētu būt 8. oktobrī, ja nebūs bloķējošā mazākuma, skaidroja Straujuma. "Es uzskatu, ka Latvija jebkurā gadījumā izpildīs šo lēmumu," pauda valdības vadītāja.
Kā ziņots, EK šonedēļ ierosināja dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.
Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK noraidošo pozīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
