Viņa gan neizteica vērtējumu ar to, cik dziļa varētu būt šķelšanās koalīcijā, vienlaikus norādot, ka pat tad, ja valdība vienojas nepaust nekādu pozīciju, koalīciju veidojošās partijas var atrast veidu, kā sadarboties tālāk. Vienlaikus gan tas apliecinātu šīs valdības mazspēju pieņemt tiešām nozīmīgus lēmumus, norādīja politoloģe.
"Bēgļu jautājumā ļoti spilgti parādās Latvijas politiskās diskusijas pliekanums, arī tas, ka mums īsti nav tādu politisku līderu, kas ir citās ES valstīs. Kas var iedzīvotājiem izskaidrot, kas ir bēgļi, kāda ir situācija tādās valstīs kā Sīrija un Lībija, no kā šie cilvēki bēg - no kara, kādi ir mūsu pienākumi. Nav līderu, kas izskaidrotu, kas notiktu, ja, nedod Dievs, pilsoņu karš sāktos Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā, un Latvijā ienāktu ļoti daudz cilvēku no šīm valstīm. Un kā solidaritātes mehānismi, kas bijuši pašsaprotami ES, pārstātu darboties," pauda Kažoka.