Bēgļu krīze: Latvija atturīga pret iemaksām Āfrikas valstu palīdzības fondā  (43)

Pirms sniegt atbildi premjerministre Laimdota Straujuma (V) vēlas noskaidrot tieši kādiem mērķiem Āfrikā tiks tērēti 1,8 miljardi eiro. Arī bijušais ES attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs Latviju aicinājis nesteigties ar atbildi.

“Jautājums ir, kādā veidā un kādiem uzdevumiem mēs tērēsim šo naudu. Jo tas tomēr ir pats galvenais,” raidījumam paudis Piebalgs.

Ar ideju par papildu palīdzību Āfrikai, lai mazinātu imigrantu skaita pieplūdumu, klajā nācis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Tas tiks finansēts arī no ES budžeta, bet Junkers cer, ka neviena dalībvalsts neatteiks piedalīties ar brīvprātīgām iemaksām. Plānots, ka naudu varētu izmantot, piemēram, darba vietu radīšanai vietējās kopienās. Tādejādi būtu iespējams cīnīties ar destabilizācijas, piespiedu pārvietošanas un nelegālās migrācijas pamatcēloņiem.

Latvija finansiāli jau atbalsta trūcīgās un mazāk attīstītās valstis. Kā norāda raidījums, palīdzība dažbrīd bijusi simboliska. Ekonomiskās krīzes gados attīstības sadarbības projektiem Latvija atvēlēja vien dažus simtus eiro. Tagad tam tiek novirzīti vairāk nekā 400 000 eiro.

Piebalgs raidījumam atzinis, ka Latvijai grūti ko pārmest. “Latvija varbūt nav paraugvalsts. Teiksim, Lielbritānija ir paraugvalsts, bet katrā ziņā Latvija ļoti solīdi ir parādījusi sevi šajā sfērā,” vērtējis Piebalgs.

Savukārt Ārlietu ministrijā (ĀM) norādījusi, ka Latvijai finansējums mazāk attīstīto valstu atbalstam ir tik mazs, ka mūsu valsts pārkāpj starptautiskās saistības. “Mūsu starptautiskās saistības nosaka, ka mums ir jāatvēl 0,33% no mūsu iekšzemes kopprodukta. Šobrīd mēs atvēlam 0,08%,” stāstīja ĀM preses sekretārs Raimonds Jansons.

Taču neskatoties uz to, ka Latvija neievēro starptautiskās saistības, valdība nupat atbalstījusi atlīdzības palielināšanu ekspertiem, kuri īsteno attīstības sadarbības projektus. Tādējādi samazināts finansējums pašiem palīdzības projektiem, jo finansējuma avots ir viens un tas pats. Zemākās kategorijas ekspertu dienas likme ir trīskāršota no 37 eiro līdz 123 eiro dienā, bet augstākās kategorijas ekspertu atlīdzība divkāršota līdz 220 eiro dienā. Ministrija skaidrojusi, ka tas nepieciešams, lai varētu algot augsti kvalificētus darbiniekus.

“Nacionālo ekspertu iesaiste attīstības sadarbības projektos, es domāju, tas ir reāls pienesums. Reāls Latvijas pienesums, kā mēs varam būt redzami šajos projektos. Es domāju, ka mums ir jāmēģina piesaistīt labākie eksperti, kādi mums ir,” komentējis Jansons.

Cik daudz naudas uz attīstības sadarbības projektu rēķina kopumā būs nepieciešams, lai izmaksātu palielinātās atlīdzības, nav zināms. Tas atkarīgs no konkrēto projektu ilguma un specifikas, ziņo raidījums.