Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru pirmā ārkārtas sanāksme Briselē, kurā paredzēts apspriest Eiropas Komisijas priekšlikumus jaunu bēgļu uzņemšanai, notiek pirmdien, taču Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) tajā nepiedalās, jo Latvija nav vienojusies par savu pozīciju.
Pēc Matīsa teiktā, koalīcijai un valdībai par savu nostāju jāvienojas līdz oktobra sākumam. "Oktobra sākumā plānots sasaukt iekšlietu ministru padomi, kur būs jāpieņem gala lēmums," viņš skaidroja, uzsverot, ka līdz tam Latvijai būtu jāvienojas par savu pozīciju.
Darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus par iepriekš paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu, valdībā ziņojumu sniegs 29. septembrī.
Saskaņā ar koalīcijas pārstāvju teikto pirmdien sanāksmē jautājums par papildu bēgļu uzņemšanu nav pārrunāts, un gan Nacionālās apvienības, gan Zaļo un zemnieku (ZZS) nostāja pašlaik nav mainījusies.
ZZS valdes loceklis Edgars Tavars skaidroja, ka ZZS par bēgļu uzņemšanu trūkst kvalitatīvas informācijas, jo līdz šim pieejamā ir virspusēja un pavirša. "Mums trūkst informācijas, lai mēs šajā jautājumā varētu kvalitatīvi tālāk piedalīties [diskusijās]," teica Tavars, piebilstot, ka ZZS nav pret solidaritāti, bet gan jaunu bēgļu uzņemšanu Latvijā.
"Tas mums neliedz sniegt jebkādu cita veida atbalstu šīm problēmās nonākušajām valstīm," viņš skaidroja, kā piemērus minot to, ka Latvija varētu nosūtīt uz šīm valstīm savus ierēdņus, pārtiku vai ūdeni utt.
Tavars arī pieļāva, ka, iespējams, Latvija varētu samaksāt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānā piedāvāto maksu par bēgļu uzņemšanu, savukārt NA valdes loceklis Jānis Iesalnieks piebilda, ka šī "atpirkšanās" būtu tikai uz vienu gadu.
"Ja ZZS pietrūkst informācijas par šo procesu, tad NA informācijas ir pietiekami, līdz ar to mēs varam izdarīt savus slēdzienus," viņš klāstīja, uzsverot, ka svarīgi atšķirt ekonomiskos migrantus no kara bēgļiem.
Atbildot uz jautājumiem par kompromisa iespēju, partiju pārstāvji bija izvairīgi. Matīss norādīja, ka "Vienotība" ir apņēmusies turpināt pārliecināt partnerus par jaunu bēgļu uzņemšanu.
"Jāsaprot, ka ES mums ir ļoti daudz ko devusi un kādreiz pienāk brīdis, kad ir jāsolidarizējas ar ES. Šajā gadījumā mums ir iekšpolitiski jāsaprot, kā mēs varam panākt šo kompromisu," viņš teica.
Kompromiss atkarīgs no tā brīža situācijas un pieejamās informācijas, kāda ir mūsu rīcībā, minēja Tavars.
Jau vēstīts, ka valdību veidojošo partiju koalīcija piektdien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.
Eiropas Komisijas (EK) ierosinājums paredz, ka dalībvalstīm obligātā kārtā jāuzņem 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Iepriekš valdība vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, taču atbilstoši jaunajam piedāvājumam, Latvijai papildus būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi.
Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā Nacionālās apvienības noraidošo pozīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
