Bēgļu krīzes cena Latvijai: izolācija, ES novēršanās un 0,5 miljonu eiro 'atpirkšanās' maksa  (240)

Ministrija atgādina, ka Eiropas Komisija 9. septembrī nāca klajā ar jaunu priekšlikumu, kas paredz, ka dalībvalstīm obligātā kārtā jāuzņem 120 tūkstoši patvēruma meklētāju no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas.

Tas nozīmē, ka kopējais uzņemamo patvēruma meklētāju skaits sasniegs 160 tūkstošus cilvēku, un Latvijai papildu iepriekš minētajiem 250 patvēruma meklētājiem turpmāko divu gadu laikā būs jāuzņem vēl 526 cilvēki.

Saskaņā ar ziņojumu "Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu" politiskās sekas valsts lēmumam būs tas, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos.

"Latvija atradīsies situācijā, kurā tai svarīgi jautājumi ES institūcijās paliks nesadzirdēti," klāsta ministrija, kā piemēru minot gan Austrumu robežas stiprināšanu, gan kopēja ES ietvara izstrādi līdz šī gada beigām cīņai pret hibrīddraudiem un dalībvalstu noturības celšanai, kā arī decembrī gaidāmo sankciju pārskatīšanu pret Krieviju, ES Daudzgadu budžeta pārskatu, kompensāciju mehānismu saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, u.c.

Tāpat Latvija, neizrādot solidaritāti, nevar sagaidīt, ka Itālija un Grieķija, kas arī ir ES robežvalstis, izpratīs mūsu bažas šajos un citos jautājumos, norāda Ārlietu ministrija. Turklāt Latvija nevar gaidīt šo un citu ES dalībvalstu solidaritāti, ja gadījumā Latvijā ieplūdīs neparedzēti liels patvēruma meklētāju skaits, piemēram, no Ukrainas.

Atbalstu vairs, iespējams, nevarēs gaidīt no arī no NATO dalībvalstīm.

"Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var rezultēties citu valstu noraidījumos mums būtiskos lēmumos. Piemēram, attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros," klāsta ministrija, vēršot uzmanību uz Itālijas un citas Eiropas dienvidu valstu dalību NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs u.c.

Tāpat Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu.

Ziņojumā uzsvērts, ka Latvija izjutīs "izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk".

Tāpat, atsakoties uzņemt bēgļus, tiek vājināta ES vienotība, ko var izmantot propagandas nolūkos.

"Latvijas noraidošā pozīcija pret patvēruma meklētāju uzņemšanu neveicinās vienotības saglabāšanu ES, kur šobrīd vērojama viedokļu polarizācija starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm migrācijas jautājumā," teikts ziņojumā.

Saskaņā ar ministrijas informāciju Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Arguments, ka Latvijā ir lielāks trešo valstu pilsoņu skaits, nekā citās Eiropas valstīs, pauž to, ka šajā iedzīvotāju kategorijā tiek iekļauti Latvijas nepilsoņi, skaidro Ārlietu ministrija.

Tā populistiska izmantošana esot pretrunā ar nacionālo likumdošanu un var radīt šaubas par līdzšinējās Latvijas īstenotās politikas konsekvenci, kas vēl vairāk apgrūtinās valsts centienus starptautiski skaidrot nepilsoņa statusa Latvijā īpašo situāciju.

ES, pieņemot lēmumu par patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot Eiropas Komisijai (EK), ka valsts uz laiku pilnībā vai daļēji nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā.

Tiesa gan, šādam paziņojumam jābūt labi motivētam - ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām.

Ja EK uzskatīs, ka minētie iemesli ir pamatoti, tā var pieņemt lēmumu par dalībvalsts finansiālu iemaksu ES budžetā - 0,002% no iekšzemes kopprodukta, kas Latvijas gadījumā veido 480 tūkstošus eiro. Tas uz vienu gadu atbrīvo no pienākuma piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos.

"Ja Latvija daļēji piedalīsies patvēruma meklētāju pārvietošanā, tad šī summa proporcionāli tiks samazināta," teikts ziņojumā.