Bēgļu krīze: Vējonis nokaunina valdību un liek sākt strādāt pie rīcības plāna  (280)

Plāns jāsagatavo divu nedēļu laikā. "Aicinu skaidrot gan iespējamās izmaksas un institūciju kapacitāti, gan bēgļu iespējas tikt izmitinātiem, apgūt valodu un iesaistīties darba tirgū," norādīja Vējonis.

Tāpat prezidents sagaida, ka līdz 21. septembrim tiks apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija.

Vējonis pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu trešdien atzina, ka valdības līdzšinējais darbs patvēruma meklētāju jautājuma risināšanā viņu neapmierina.

"Valdība nav skaidrojusi situāciju ne tikai sabiedrībai, bet arī koalīcijas partneriem, kas novedis pie akūta informācijas trūkuma. Neskaidrība un bažas ir pamats tam, ka politiskās partijas un atsevišķi politiķi ir izvēlējušies vieglāko ceļu, atsakoties piedalīties problēmu risināšanā, bet izvēloties tās ignorēt un vienlaikus šķelt sabiedrību, vairojot neziņu un spekulācijas," sacīja Vējonis.

Prezidents pirmdien un otrdien tikās ar Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem. Pēc Vējoņa teiktā, viņš saņēmis skaidru vēstījumu - katra no partijām, pārstāvot savu vēlētāju, ir par kara bēgļu glābšanu.

Vienlaikus ar vēlmi palīdzēt šajā jautājumā valdības un politisko partiju starpā bijis vērojams sadarbības un valstiskas domāšanas trūkums, atzina prezidents. "Partijas lielākoties cenšas vairot savu popularitāti, bezatbildīgi manipulējot ar valstij būtiskiem jautājumiem savu reitingu uzlabošanas vārdā. Tajā skaitā, bieži aizmirstot, cik līdzcietīga un gatava palīdzēt ir mūsu sabiedrība," viņš teica.

Prezidents aicināja valdību skaidrot, kādu palīdzību Latvija sniegs bēgļiem, kur viņus izmitinās un citus jautājumus, turklāt atbildēm jābūt skaidrām neatkarīgi no Eiropas Savienības dalībvalstu brīvprātīga vai politiski saistoša lēmuma par kara bēgļu izvietošanu.

Vējonis gan atzina, ka visas Eiropas politikā un rīcībā nepieciešami uzlabojumi, tostarp jādomā par Eiropas Savienības (ES) dienvidu robežas stiprināšanu, ES iekšējā drošība un informācijas apmaiņu, drošības struktūru sadarbību u.c.

Turklāt ES jābūt ilgtermiņa politiskajam mērķim stabilizēt kaimiņu reģionus un panākt, ka daļa no bēgļiem var atgriezties dzimtenē.

Tomēr jautājums, ko darīt ar Eiropā jau nokļuvušajiem cilvēkiem, kuri bēg no kara plosītajām valstīm, prasot tūlītēju rīcību. "Latvija kā valsts un Latvijas politiķi nevarēs ilgstoši izvairīties no lēmumu pieņemšanas. Un šoreiz ir mūsu kārta solidāri palīdzēt, nevis meklēt aizbildinājumus, kāpēc to nedarīt," uzsvēra prezidents.

Vējonis aicināja visas partijas kopīgi strādāt un būt konstruktīvām, sagatavojot plānu.

"Mēs, Latvijas iedzīvotāji, vienmēr esam bijuši līdzcietīgi pret vajātiem un ciešanās nokļuvušiem cilvēkiem, kuri izmisumā vēršas pēc palīdzības. Arī tagad mēs nedrīkstam palikt malā, kad cilvēkiem draud briesmas," viņš teica.

Tāpat Vējonis atzina, ka Eiropas valstu spēks ir solidaritātē un kopīgā lēmumu pieņemšanā. "Pašreizējais patvēruma meklētāju jautājums nav pirmais un arī nav pēdējais lielais izaicinājums, ar ko saskaramies. Taču pašlaik tas ir svarīgākais kopīgi risināmais jautājums, un no mums - kā no eiropeiskas valsts - gaida izlēmīgu rīcību," viņš piebilda.

Jau vēstīts - lai arī vēl otrdien valdība vienojās, ka par Latvijas pozīciju saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu lems šā gada 29. septembrī, otrdienas vakarā kļuvis zināms, ka lēmums nepieciešams jau līdz 22. septembrim.

Iepriekš koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinājums paredz, ka dalībvalstīm obligātā kārtā jāuzņem 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Iepriekš valdība vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, taču atbilstoši jaunajam piedāvājumam, Latvijai papildus būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi.

Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā Nacionālās apvienības noraidošo pozīciju.