Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsver, ka partiju pārstāvošie ministri ceturtdienas valdības sēdē balsos pret papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Dzintars žurnālistiem trešdien, komentējot publiski izskanējušo, ka atsevišķi NA ministri varētu atbalstīt Latvijas pozīciju par papildu bēgļu uzņemšanu, sacīja, ka "pēdējās dienās tik daudz dažādas baumas, mītus un sagrozītas informācijas saistībā ar imigrācijas jautājumiem sen nav dzirdējis".
"Līdz šim mūsu ministriem un partijai ir bijusi vienota nostāja un es neredzu iemeslu, kādēļ, lai šobrīd būtu savādāk," viņš teica.
Tāpat Dzintars ironiski izteicās par koalīcijas partneru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas lēmumu trešdien, kurā partiju apvienība nolēma pieprasīt premjerministrei Laimdotai Straujumai ("Vienotība") ziņojumu no Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās darba grupas, kas strādā ar bēgļu uzņemšanas jautājumiem, lai pēc tam varētu formulēt viedokli par ministru balsojumu ārkārtas valdības sēdē ceturtdien.
"ZZS vienmēr maina savas kategoriskās pozīcijas. Jākomentē drīzāk būtu, ja viņi rīkotos pretēji," sacīja Dzintars.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis izdevis rīkojumu valdībai sadarbībā ar pašvaldībām divu nedēļu laikā izstrādāt skaidru plānu bēgļu uzņemšanai. Ceturtdien sasauktas ārkārtas koalīcijas un valdības sēdes, kurā tiks pieņemts lēmums par papildu bēgļu uzņemšanu. Valdības lēmums būs jāapstiprina Saeimas Eiropas lietu komisijai.
Jau vēstīts, ka pavasarī, pēc traģēdijām Vidusjūrā, aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.
Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.
Reaģējot uz bēgļu pieplūduma pieaugumu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildus 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augsākās amatpersonas norādīja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai nav izdevies vienoties, kā rezultātā valstij šajā jautājumā pagaidām nav nacionālās pozīcijas.
Pirmdien, 14.septembrī, Briselē ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.
Amatpersonas paudušas, ka šajā situācijā Latvija ir nokļuvusi starptautiskā izolācijā un ir apdraudēta pārējās Eiropas solidaritāte attiecībā uz Latvijas vajadzībām, piemēram, atbalstu drošības jautājumos, vai ES struktūrfondu sadalē.
Kategoriski noraidošu pozīciju pauž koalīcijā esošā Nacionālā apvienība.
Vienlaikus izskanējis, ka Vācija varētu atbalstīt finansējuma samazinājumu dalībvalstīm, kuras iebilst pret bēgļu kvotām. Savukārt EK noraidījusi šādu iespēju.
ES robežsardzes kontroles aģentūra "Frontex" aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.
Reaģējot uz bēgļu krīzi, atsevišķas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
