Bēglis arhibīskapa mājās - Latvijas kristīgie līderi sola palīdzību patvēruma meklētājiem  (114)

Migrantu krīzei plešoties plašumā un arvien lielākam bēgļu skaitam ieplūstot Eiropā, tradicionālo konfesiju līderi Latvijā jau paziņojuši, ka ir gatavi aicināt draudzes uzņemt bēgļus, Eiropas katoļu draudzes uzņemt katrā pa vienai bēgļu ģimenei skubinājis pāvests Francisks, bet Somijas premjerministrs Juha Sipila piedāvājis pats izmitināt patvēruma meklētājus savā neapdzīvotajā lauku mājā.

Septembra sākumā pēc kārtējās Iekšlietu ministrijas parlamentāras sekretāres Ilzes Pētersones - Godmanes vadītās bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanai izveidotās darba grupas sēdes Latvijas lielāko kristīgo konfesiju līderi atzina, ka būtisks apsvērums ir, lai Latvijas uzņemtie bēgļi būtu kristieši, nenoliedzot: ir svarīgi, lai katram uzņemtajam bēglim būtu "audžuģimene", kas palīdzētu viņam veiksmīgāk iekļauties Latvijas sabiedrībā. Pētersone - Godmane gan papildināja, ka liela daļa bēgļu varētu būt musulmaņi, piebilstot, ka reliģiskā pārliecība tomēr nebūs noteicošais kritērijs, lemjot par bēgļu uzņemšanu, bet gan tas, vai viņi atbilst patvēruma meklētāju statusam.

Kamēr Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nostrostētā valdība un politiskās partijas meklēja vienotu nostāju "par" vai "pret" Junkera rosinātajām papildus bēgļu kvotām, portāls "Delfi" mēģināja noskaidrot, vai Latvijas lielāko reliģisko draudžu cilvēki ir gatavi dot patvērumu bēgļiem, kā draudzes ir gatavas atbalstīt patvēruma meklētājus un vai gatavi uzņemt bēgļus ir arī paši šo konfesiju vadītāji. "Delfi" vērsās ar jautājumu arī pie Latvijas musulmaņu kopienas, taču līdz raksta publicēšanas brīdim atbildes netika saņemtas.

Valdībai jādod pārliecība, ka bēgļi nav labuma meklētāji ar iekarotāja mentalitāti

Kristīga rīcība ir palīdzēt vajātiem un dzīvības briesmās esošiem cilvēkiem, portālam "Delfi" norāda Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, uzverot, ka tāda ir un būs arī Latvijas Baptistu draudžu un ļaužu attieksme.

"Ticu un zinu, ka mūsu tauta kopumā ir ļoti izpalīdzīga un iejūtīga, taču kopā ar aicinājumu uzņemt bēgļus valdībai ir jāspēj dot nevis iejūtības demagoģiju, bet neliekuļotu pārliecību, ka aiz bēgļu statusa Latvijā neslēpsies labuma meklētāji ar iekarotāja mentalitāti. Ja deg māja, bet tev stāsta, ka viss ir kārtībā, tikai vajag pierast pie jaunās realitātes un būt atvērtam pret nezināmo un jauno, tad tas bailes nevis mazina, bet vairo," pauž bīskaps.

"Ja visi, kas Latvijas sabiedriskajā telpā ir citus pamācījuši iejūtībā un karinājuši citiem klāt rasisma birkas, parūpēsies par vienu bēgli, tad Latvijā ar bēgļu uzņemšanu problēmai nevajadzētu būt un Latvija savu kvotu var izpildīt dienas laikā," uzsver Sproģis.

Jāuzņem īpaši smagi vajātā bēgļu grupa - kristieši

Vanags portālam "Delfi" atgādina, ka, kā daudzkārt uzsvēris, Latvijai vajadzētu uzņemt vajātos kristiešus. Pirmkārt, tas ir noteikts Bībelē: "Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, īpaši tiem, kas ticībā pieder pie mūsu saimes." (Pāvila vēstule Galatiešiem, 6:10) Latvija, lai arī laicīga valsts, tomēr pieder kristīgās civilizācijas saimei.

Otrkārt, kristieši ir īpaši smagi vajāta grupa, kurus musulmaņi nogalina pat bēgļu laivās, uzskata Sproģis. 80% no reliģiski motivētiem uzbrukumiem pasaulē ir vērsti pret kristiešiem, atzīst Vanags.

Treškārt, kristiešiem Eiropa faktiski ir vienīgā vieta, kur glābties (ASV un Austrālija ir tālu), kamēr pārējiem apkārt ir drošas valstis ar to pašu reliģiju un kultūru. Līdzīgā stāvoklī atrodas vēl vienīgi jezīdi, kuriem arī nav, kurp bēgt.

Ceturtkārt, Latvijas sabiedrībai, kas vēl nav spējusi pārvarēt padomju mantojuma atstātos integrācijas izaicinājumus, patvēruma meklētāji kristieši radītu ievērojami mazāk grūtību nekā jauna kopiena ar pilnīgi atšķirīgu reliģiju un vērtību sistēmu, rezumē Vanags.

Bēgļiem palīdzēts jau iepriekš

Sproģis stāsta, ka baptistu draudzēs ir cilvēki, kuri jau līdz šim ir palīdzējuši bēgļiem. Līdz šim gan tas nav nozīmējis uzņemt viņus savās mājās, jo dzīvesvieta nav bijusi problēma.

Bēgļiem bijusi vajadzīga palīdzība formalitāšu kārtošanā un palīdzība iejusties jaunā vidē, kas rada simtiem jautājumu. Bieži tā ir bijusi vienkārši draudzība un viesmīlība. "Balstoties uz šo cilvēku pieredzi, mēs apsveram iespēju veidot informatīvus un izglītojošus seminārus mūsu draudžu cilvēkiem un visiem interesentiem," saka Sproģis.

Arī Vanags norāda, ka luterisko draudžu nelielā līdzšinējā pieredze ar patvēruma meklētājiem no Irākas un Vjetnamas liecina, ka viņiem ļoti nepieciešami kontakti ar vietējiem cilvēkiem, kas palīdz pārvarēt vientulības un atsvešinātības sajūtu, palīdz ar trūkstošajām mantām, palīdz saprast, kā Latvijā nokārtot ikdienišķās lietas un vajadzības, palīdz meklēt mājokli un darbu, palīdz apgūt latviešu valodu, sniedz visāda veida draudzīgu atbalstu un arī vietu, kur piedalīties dievkalpojumā.

Vanags uzsver, ka šāds atbalsts ir nozīmīgs un palīdz bēgļiem arī tad, ja viņi dzīvo patvēruma meklētāju centrā.

"Uz to es aicinu visas mūsu draudzes, kam vien iznāktu saskare ar patvēruma meklētājiem. Ja viņi Latvijā ieradīsies, tad daudz labāk, ja viņi sastaps mūsu draudzīgu pretimnākšanu, nevis noraidošu, baiļpilnu attieksmi, kas viņiem tikai liktu pulcēties noslēgtās kopienās un izturēties pasīvi vai aktīvi agresīvi," saka Vanags.

Daudz jautājumu - maz atbilžu

Sproģis pauž uzskatu, ka vēl īsti nav skaidrs, kas Latvijā tiek saprasts ar bēgļu uzņemšanu, atzīmējot: jo vairāk būs praktiskas informācijas un pozitīvu piemēru, jo mazāk būs baiļu un aizspriedumu. Sproģis gan piebilst, ka no savas puses ticīgie darīs to, kas ir viņu spēkos, lai palīdzētu, kur nepieciešams, informētu un apmācītu.

Arī Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centra vadītāja Ingrīda Lisenkova, paužot arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča - viedokli, portālam "Delfi" norāda, ka katoļticīgajiem pagaidām trūkst informācijas par patvēruma meklētāju uzņemšanas praktisko pusi un to, kā tieši draudzes varēs uzņemt bēgļu ģimenes, kā notiks integrācijas process, vai draudzes, ģimenes tiks kaut kā iepriekš sagatavotas šādai uzņemšanai.

Tāpat Latvijas katoļu baznīcas pārstāvjiem nav skaidrs, vai no valsts puses būs kāds atbalsts un iesaistīšanās un kāda tā būs. "Vai šie cilvēki varēs strādāt un pelnīt iztiku Latvijā? No kura brīža? Kā tie, kuri uzņems, to varēs veicināt? Vai būs kāds sociālo dienestu atbalsts, vai to visu vajadzēs organizēt draudzēm/ ģimenēm pašām," neskaidros jautājumus aktualizē Stankeviča preses pārstāve.

Vanags uzskata par iespējamu bēgli uzņemt pats savās mājās

"Uz jautājumu, vai es personīgi uzņemtu kādus patvēruma meklētājus savās mājās, varu atbildēt, ka esmu tādu iespēju apsvēris, taču nevaru to ne noraidīt, ne apsolīt, iekāms neesmu šos cilvēkus saticis. Ja ar kādu no viņiem manai ģimenei izveidotos sirsnīgas, draudzīgas attiecības, uzskatu to par iespējamu. Tieši tāpat tas droši vien būtu ar citiem baznīcas locekļiem," atzīst Vanags.

Viņš piebilst, ka šobrīd lielākā daļa draudžu ir nesagatavotas šādiem izaicinājumiem, tādēļ būs vajadzīgs to partnerbaznīcu padoms, kurām darbā ar bēgļiem jau ir pieredze. Draudzes tam steidzīgi jāsagatavo, atzīst garīdznieks.

Vanags atzīst, ka ar islāmticīgajiem LELB nav nekādas pieredzes. "Protams, ja viņi šeit būs un viņiem mūsu palīdzība būs vajadzīga, mēs to neliegsim. Taču, visticamāk, viņi meklēs atbalstu pie vietējām musulmaņu kopienām," uzsver Vanags.

Nevajag radīt priekšstatu, ka tagad vajadzēs saspiesties

Vaicāts, vai būtu gatavs bēgli uzņemt pats savās mājās, Sproģis atbild, ka, viņaprāt, "šādi jautājumi vairāk veicina populismu kā kaut ko citu. Tas arī var radīt jaunus un nevajadzīgus stereotipus par bēgļu uzņemšanu".

Viņš nedomā, ka vajag radīt priekšstatu, ka, "bēgļiem atnākot, tagad vajadzēs saspiesties, lai viesistabā var ievākties bēgļi". "Tas ir romantizēts, bet neīsts tēls," viņš skaidro.

Sproģis atzīst, ka centīsies palīdzēt, ja būs tāda vajadzība, jo jau iepriekš gan viņš, gan viņa ģimene ir palīdzējusi līdzcilvēkiem, tostarp paša bīskapa ģimenē pieņemta vecāku pamesta meitenīte. "Labāk mazāk runāt un vairāk izdarīt," uzsver baptistu bīskaps. "Ja būs vajadzība, darīsim, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu arī bēgļiem," norāda Sproģis.

Savukārt Stankevičs pats savās mājās patvēruma meklētāju nav gatavs uzņemt.

"Māja, kurā dzīvo arhibīskaps, nepieder viņam, bet ir dienesta dzīvoklis, kurš nodrošina bīskapa pienākumu izpildi. Tās ir darba telpas, kuras dienas laikā ir pilnas ar apmeklētājiem, tāpēc nav piemērotas ģimenes izmitināšanai," norāda Lisenkova.

"Ja jautājums ir par nama durvju atvēršanu plašākā nozīmē, tas ir, vai (arhibīskaps) ir gatavs iesaistīties konkrētu risinājumu meklēšanā, lai šiem cilvēkiem būtu vieta, kur apmesties, kur viņi tiktu uzņemti, kur viņiem palīdzētu iekļauties mūsu sabiedrībā, tad atbilde ir "jā"," atzīmē Lisenkova.

Audžuģimenes bēgļiem

Vanags atzīst, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu ģimenēs ir sarežģītāks: "Domāju, ka runājot par "audžuģimenēm" bēgļiem, valdības pārstāvji ar to tika domājuši īpaši sagatavotas un valsts atbalstītas ģimenes, līdzīgi kā tās, kurās bāriņtiesa ievieto no vecāku aprūpes izņemtos bērnus."

Viņš pauž uzskatu, ka baznīca varētu sadarboties ar valsti, lai šādas ģimenes atrastu un sagatavotu, bet vienkārši ierindas cilvēki to varētu darīt tad, ja, iepazīstoties ar konkrētiem bēgļiem, ar kādu no viņiem izveidojas labs kontakts un savstarpēja uzticēšanās.

"Zinu, ka tā ir noticis Lietuvas luterāņu draudzēs. Taču domāju, ka būtu bezatbildīgi iejūsmināt nesagatavotus cilvēkus pieteikties pieņemt savās mājās nezināmus patvēruma meklētājus. Vismaz patlaban neredzu, ka draudzes varētu vienkārši pēc saraksta izvietot bēgļus pa savu locekļu mājām," uzsver Vanags.

Stankevičs atzīmē, ka ir atsevišķi cilvēki no konkrētiem ordeņiem, draudzēm, kas ir izrādījuši interesi par bēgļu uzņemšanu savos īpašumos, bet pagaidām vēl ir pārāk daudz ir neskaidru jautājumu, lai runātu konkrēti.

"Trešdien, 16. septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē uzzinājām, ka Kultūras ministrija deleģēs nevalstiskajai organizācijai "Drošā māja" īstenot aktivitātes, kas sagatavos cilvēkus, kas vēlas iesaistīties patvēruma meklētāju uzņemšanas un integrācijas aktivitātēs. Droši vien, kad būs informācija par konkrētām aktivitātēm, tad izplatīsim to katoļu vidū, aicinot interesentus pieteikties un izglītoties. Pēc šiem kursiem, domājams, būs lielāka skaidrība par to, kurš un kā tieši varētu iesaistīties šajā darbā," nostāju pauž Stankeviča preses pārstāvji.

Arī Vanags atzīst, ka ir saņēmis ziņas no vairākām draudzēm, kas būtu gatavas uzņemt bēgļu ģimenes savos īpašumos. Pagaidām gan runa ir bijusi tikai par kristiešu bēgļiem.