"Atvediet šurp vajātos kristiešus, ar viņiem nebūs nekādu problēmu – tie varētu būt nevis 250 bet pat 2500 vajāto kristiešu, un viņi šeit daudz labāk iekļausies sabiedrībā," tā labu laiku pirms Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nāca klajā ar paziņojumu par dalībvalstīs uzņemamo bēgļu skaita palielināšanu paziņoja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Tagad viņš portālam "Delfi" atzīst, ka ir apsvēris iespēju kādu konkrētu patvēruma meklētāju uzņemt arī pats savās mājās, taču, pirms saticis konkrēto cilvēku, nevar to apsolīt.
Migrantu krīzei plešoties plašumā un arvien lielākam bēgļu skaitam ieplūstot Eiropā, tradicionālo konfesiju līderi Latvijā jau paziņojuši, ka ir gatavi aicināt draudzes uzņemt bēgļus, Eiropas katoļu draudzes uzņemt katrā pa vienai bēgļu ģimenei skubinājis pāvests Francisks, bet Somijas premjerministrs Juha Sipila piedāvājis pats izmitināt patvēruma meklētājus savā neapdzīvotajā lauku mājā.
Septembra sākumā pēc kārtējās Iekšlietu ministrijas parlamentāras sekretāres Ilzes Pētersones - Godmanes vadītās bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanai izveidotās darba grupas sēdes Latvijas lielāko kristīgo konfesiju līderi atzina, ka būtisks apsvērums ir, lai Latvijas uzņemtie bēgļi būtu kristieši, nenoliedzot: ir svarīgi, lai katram uzņemtajam bēglim būtu "audžuģimene", kas palīdzētu viņam veiksmīgāk iekļauties Latvijas sabiedrībā. Pētersone - Godmane gan papildināja, ka liela daļa bēgļu varētu būt musulmaņi, piebilstot, ka reliģiskā pārliecība tomēr nebūs noteicošais kritērijs, lemjot par bēgļu uzņemšanu, bet gan tas, vai viņi atbilst patvēruma meklētāju statusam.