2004.gada 21.septembrī Latviju satricināja divas pazemes grūdienu sērijas, kuru epicentrs bija Kaļiņingradas apgabalā, kas lika spēcīgu šūpošanos izjust ēku augstākajos stāvos, līgoties grīdām un istabas augiem, virināties durvīm un šķindēt lustru kristāliņiem un traukiem. Šo par Kaļiņingradas zemestrīcēm nosaukto pazemes grūdienu rezultātā 20 cilvēku guva nopietnas traumas, viens cilvēks nomira no sirdslēkmes, bet kopējie zaudējumi tika lēsti ap 5,3 miljoniem ASV dolāru, portālam "Delfi" atzīst Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra seismologs Valērijs Ņikuļins. Gan spēcīgākas, gan vājākas zemestrīces Latvijā fiksētas arī pirms 2004.gada septembra. Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kad, kādi un cik spēcīgi pazemes grūdieni Latvijā reģistrēti.
Ņikuļins stāsta, ka zemestrīces Baltijas valstīs nenotiek bieži, kas ir saistīts ar šīs teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un tektoniskām īpatnībām. Tomēr zināmas gan vēsturiskās, gan mūsdienu zemestrīces, piemēram, 1976.gada zemestrīce Osmussaares salā Igaunijā ar visstiprākā grūdiena magnitūdu 4,7.
Seismologs piebilst, ka magnitūda ir parametrs, kas raksturo zemestrīces relatīvo enerģiju, un šo jēdzienu ieviesa amerikāņu seismologs Čārlzs Frānsiss Rihters.
Magnitūda bieži tiek jaukta ar sabiedrībai labāk pazīstamo parametru - zemestrīces intensitāti, ko izsaka 12 ballu skalā. Seismiskā intensitāte tiek noteikta, veicot seismoloģiskos novērojumus zemestrīces epicentrā, un tā atspoguļo satricinājuma intensitāti uz Zemes virsmas. Saskaņā ar Krievijas seismologu novērtējumiem satricinājuma intensitāte Kaļiņingradas zemestrīces epicentrā bija 6,5 balles pēc Eiropas makroseismiskās 12 ballu skalas EMS-98.
Starp Latvijā notikušajām zemestrīcēm atzīmējama Bauskas zemestrīce 1616. gadā, Kokneses zemestrīce 1821. gadā un Irbes zemestrīce 1857. gadā. Šīs zemestrīces pētīja vācu profesors ģeologs Bruno Doss, kurš strādāja Rīgas politehnikumā XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā.
Saskaņā ar Bruno Dossa pētījumiem dažādos laika posmos seismiski satricinājumi bijuši jūtami arī Rīgā, piemēram, 1807., 1854., 1870., 1907., 1908. un 1909. gadā. Ziņas par šīm vēsturiskajām zemestrīcēm ir iegūtas pēc iedzīvotāju nostāstiem, no publikācijām tā laika avīzēs, kā arī no toreizējo zinātnisko pētījumu datiem.
Zemestrīces Latvijā**
| Zemestrīces vieta | Datums | Intensitāte pēc Rossi-Forel skalas* | Mакrоseismiskais raksturojums |
| Semgallen (Zemgale) | 1616.30.06. | VII | Dārdoņa līdzīga pērkonam. Satricinājums jūtams Kurzemes austrumos un Kowno apgabalā. Māju drebēšana. Laukā ļaudis un dzīvnieki sajuta zemes virsmas satricinājumus |
| Schlock (Sloka) | 1783.??.03. ? | ? | Dažas dienas pazemes pērkons. Schlock apkārtnē. Izveidojās iebrukums 45 м dziļš un apmēram 5600 m2 platībā. |
| Windau (Ventspils) | 1785.30.- 31.10. | V | Windau (Ventspils) pilsētā un tās apkārtnē. Pārvietojās galdi, gultas un krēsli. Priekšmetu krišana |
| Rīga | 1807.23.02. IV | IV | Satricinājums aptvēra daļu no pilsētas. Grūdienus izjuta ļaudis, kas bija nomodā. |
| Kokenhusen (Koknese) | 1821.20.- 23.02. | Līdz VIII | Stiprs klikšķis un duna. Līdz 10 кm Kokenhusen apkārtnē. Gulošie izbīlī, bet nomodā esošie ar grūtībām noturējās uz kājām, lai nenokristu. Ēku svārstības. Sienu apmetumā izveidojās plaisas. |
| Oberkurland | 1844.12.- 13.01. | - | Precīza vieta nav zināma. Notikums nav pietiekami apstiprināts. |
| Saussen (Sausnēja) | 1853.05.02 | VI | Sprādzieni, līdzīgi lielgabalu šāvieniem un pēc tam dārdoņa. Ierobežota pilsētas daļa Petersburger Vorstadt (Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta). Gulošie pamostas. Priekšmetu sadursme. Mēbeļu pārvietošanās. Grīdā veidojas plaisas. Fiksēta klēts dēļu sienas pārbīde. |
| Irben (Irbe) | 1857.18.05. | VIII | Klikšķis, līdzīgs dārdoņai. Vieta Kurzemes ziemeļos. Satricinājuma laukuma garums apmēram 40 km, bet platums ap 10 km. Šūpojas spoguļi un citi priekšmeti. Sabrūk atsevišķi vecāki jumti. |
| Rīga | 1870.06.02 | V | Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta. Izkrīt stikli no logiem. |
| Mitau (Jelgava) | 1896.20.09 | V | Pazemes sprādzieni. Tuvējā Mitau apkaime. Glāžu un citu trauku sadursme un šķindoņa |
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
