2004.gada 21.septembrī Latviju satricināja divas pazemes grūdienu sērijas, kuru epicentrs bija Kaļiņingradas apgabalā, kas lika spēcīgu šūpošanos izjust ēku augstākajos stāvos, līgoties grīdām un istabas augiem, virināties durvīm un šķindēt lustru kristāliņiem un traukiem. Šo par Kaļiņingradas zemestrīcēm nosaukto pazemes grūdienu rezultātā 20 cilvēku guva nopietnas traumas, viens cilvēks nomira no sirdslēkmes, bet kopējie zaudējumi tika lēsti ap 5,3 miljoniem ASV dolāru, portālam "Delfi" atzīst Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra seismologs Valērijs Ņikuļins. Gan spēcīgākas, gan vājākas zemestrīces Latvijā fiksētas arī pirms 2004.gada septembra. Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kad, kādi un cik spēcīgi pazemes grūdieni Latvijā reģistrēti.
Ņikuļins stāsta, ka zemestrīces Baltijas valstīs nenotiek bieži, kas ir saistīts ar šīs teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un tektoniskām īpatnībām. Tomēr zināmas gan vēsturiskās, gan mūsdienu zemestrīces, piemēram, 1976.gada zemestrīce Osmussaares salā Igaunijā ar visstiprākā grūdiena magnitūdu 4,7.
Seismologs piebilst, ka magnitūda ir parametrs, kas raksturo zemestrīces relatīvo enerģiju, un šo jēdzienu ieviesa amerikāņu seismologs Čārlzs Frānsiss Rihters.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
