Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien turpinās izskatīt priekšlikumus komisijas galaziņojumam, liecina komisijas sēdes darba kārtība.
Deputāti priekšlikumus varēja iesniegt līdz šā gada 18. septembrim.
Deputāts Ints Dālderis (V) iepriekš rosināja ziņojumu papildināt ar nodaļu par Rīgas pašvaldības atbildību, tostarp to, ka "Maximas" veikala celtniecības laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota, kas, iespējams, ir novedis pie traģēdijas.
Deputāte Inguna Rībena (NA) piedāvā norādīt, ka Zolitūdes traģēdijas cēloņi pamatā ir morālas dabas. "Traģēdija notika apzinātas un oficiāli akceptētas cilvēku rīcības rezultātā bez jebkādas nepārvaramu dabas spēku, nekontrolējamu apstākļu vai riska faktoru ietekmes," min deputāte. Priekšlikumus iesnieguši arī citi deputāti.
Komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL) portālam "Delfi" norādīja, ka komisija pēc šis sēdes varētu tikties vēl vienu reizi, taču viss atkarīgs no tā, cik plašas diskusijas raisīs deputātu priekšlikumi.
Jau vēstīts, ka iepriekšējā sēdē komisija par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgas nosauca piecas personas - bijušo Ministru prezidentu, tagad Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski (V), bijušo ekonomikas ministru, pašreizējo "Vienotības" ģenerālsekretāru Arti Kamparu (V) un bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, kā arī bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru, pašlaik satiksmes ministru Anriju Matīsu un bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretārus Juri Pūci.
Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projektā vērsta uzmanība uz vairākām nepilnībām, tostarp par nenormālu nosaukta situācija, ka jaunajam būvniecības regulējumam nepieciešama virkne uzlabojumu.
Nepilnības atklātas arī būvmateriālu tirgus uzraudzībā un iepirkumu jomā, kur zemākās cenas principa dēļ tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu. Tāpat tiek rosināts arī piešķirt pašvaldībām tiesības atteikt ēku būvniecību ētisku apsvērumu dēļ, liecina komisijas galaziņojuma projekts.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
Aprīļa vidū prokuratūra tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas lietā sāka kriminālvajāšanu un uzrādīja apsūdzības astoņām personām.