Ja lēmumu par patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām Eiropas Savienības (ES) valstis pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu, tad tas Latvijai būs jāpilda, vienlaikus joprojām ir iespējams panākt vienprātību, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Piektdien Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers pauda, ka ES dalībvalstīm, kuras nevēlas piekrist migrantu obligātajam sadales mehānismam jeb tā dēvētajām kvotām, to var likt darīt balsojumā ar kvalificētu vairākumu. "Nevar būt tā, ka [migrantu uzņemšanas] slogu nes tikai Vācija, Austrija, Zviedrija un Itālija. Eiropas solidaritāte nedarbojas šādi," sacīja Šteinmeiers.
Rinkēvičs, komentējot Vācijas kolēģa paziņojumu, atgādināja, ka viņš jau ir iepriekš brīdinājis - var pienākt brīdis, kad jautājums par papildu bēgļu uzņemšanu, ja tajā nevarēs panākt vienprātību, tiks izlemts ar kvalificēto balsu vairākumu. Vienlaikus ministrs vērsa uzmanību uz to, ka līdz ES ārkārtas samitam trešdien vēl tikšot meklēti risinājumi, lai panāktu vienprātīgu lēmumu. "Dalībvalstu pozīcijas, arī to, kurām ir iebildumi [pret papildu bēgļu uzņemšanu], ir ļoti niansētas. Tiks meklēti maksimālie kompromisi tā, lai būtu vienprātīgs lēmums," skaidroja ministrs.
"Kvalificētais balsu vairākums, saskaņā ar manā rīcībā esošajām ziņām, ir nodrošināts. Šī diemžēl šobrīd ir dziļa politiska krīze. ES daudzos jautājumos pēdējā mirklī ir spējusi panākt vienošanos. Gribētos cerēt, ka panāks arī šajā. Tajā pašā laikā mums ir jāsaprot - [var pienākt] brīdis, kurā lēmumi tiks tiks likti uz balsojumu. Arī tādā gadījumā es neuzskatu, ka Latvijai būtu jāizceļas ar kādu īpašu pozīciju," pauda Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs norādīja, ka Latvijas pozīcija par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu nozīmē, ka valsts vismaz atgriežas tajā diskusiju telpā, kurā nebija iepriekšējās ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes laikā. "Tas vismaz [būs] pirmais pozitīvais solis. Pēc tam būs diskusijas [ārkārtas ES Tieslietu un] iekšlietu ministru padomē [nākamnedēļ]. Es šobrīd nezinu ar ko šī padome beigsies. Ar balsojumu [vai] vienprātību. Ja [būs] balsojums, kvalificētais balsu vairākums, tad mums arī šie lēmumi, saskaņā ar Eiropas līgumiem, ir obligāti. Mums viņi ir jāpilda. Ja kāds Latvijā domā, ka, ja nobalsosim pret un mums nebūs neviens vairs jāuzņem, tad viņš ļoti rūgti maldās," atzina Rinkēvičs.
Ministrs pauda, ka šobrīd dialogs starp ES dalībvalstīm nav tas pats labākais - parādās izteikumi, ka valstīm, kuras ir pret obligāto bēgļu sadales mehānismu, jāsamazina struktūrfondi un pret tām jāvērš spiediens. Arī tas nav labākais solidaritātes apliecinājums, atzina Rinkēvičs. "Es negribētu teikt, ka man patiktu runas par to, ka, ja nevaram vienoties, tad izdaram spiedienu. Taču ir jāsaprot, ka šī situācija ir nonākusi tik tālu," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
Jau vēstīts, ka Latvija uzņems kopumā 776 patvēruma meklētājus, šādu galīgo lēmumu piektdien pieņēma Saeimas Eiropas lietu komisija. Līdz ar to Latvija uz ES tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmi dosies ar pozīciju, ka mūsu valsts brīvprātīgi gatava uzņemt papildu 526 bēgļus. Iepriekš valdība atbalstījusi 250 bēgļu pārvietošanu uz Latviju.
Latvijas amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka noraida obligāto bēgļu sadales mehānismu.
Nākamnedēļ notiks ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā plānots lemt par papildu 120 tūkstošu patvēruma meklētāju uzņemšanu ES. Valdības apstiprinātā Latvijas pozīcija paredz atbalstīt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā mūsu valstī uzņemot 776 patvēruma meklētājus.
Vairākas ES dalībvalstis Austrumeiropā, sevišķi Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija, ir stingri noraidījušas ideju par migrantu sadalīšanu pēc kvotām, kuras noteiktas pēc valstu iedzīvotāju skaita un ekonomiskās situācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
