Tiem, kas sāk šaubīties par Eiropu, kas apšauba demokrātiju, sāk noniecināt stingrās saites ar ASV, ir jāapmeklē karavīru kapsētas, sestdien, uzrunājot klātesošos Lestenes Brāļu kapu 15.gadadienas pasākumā, sacīja premjerministre Laimdota Straujuma.
Viņa norādīja, ka "šeit mēs redzam, kurp ved pārākuma iedomas, kurp ved egoisms, kurp ved tautu nostāšanās vienai pret otru, un galu galā nespēja mācīties no vēstures".
"Tikai brīva, demokrātiska, uz mūsu pašu un Eiropas vērtībām balstīta Latvijas valsts būs stipra un neaizskarama. Par to cīnījās Lestenē guldītie karavīri un par to mums visiem kopā ir jācīnās šodien," uzsvēra valdības vadītāja.
Tāpat Straujuma akcentēja, ka ir jāapzinās smagās vēstures mācības, nedrīkstam pakļauties radikālismam vai iekrist provokāciju slazdos.
"Izmantojot represijas, teroru, iebiedēšanu un pazemošanu, gan nacistiskā Vācija, gan padomju vara, pretēji starptautiskajām tiesībām, nelikumīgi mobilizēja vai piespieda daudzus dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus iesaistīties to bruņotajos spēkos. Latvijas tautas zieds ciniski gāja bojā divu lielvaru, - nacistiskās Vācijas un staļiniskās PSRS cīņās. Nacistu propaganda izmantoja padomju okupācijas noziegumus. Leģionāriem frontē tika doti miglaini solījumi, ka viņi cīnās par Latvijas brīvību. Lai gan nekāda Latvijas valsts "atjaunošana" nacistu plānos nekad neietilpa," teica premjere.
Viņa uzsvēra, ka totalitāro režīmu un atsevišķu indivīdu noziegumiem pret cilvēci nav noilguma.
Sestdien notiek Lestenes Brāļu kapu 15.gadadienas pasākums. Tā ietvaros Brāļu kapos tiks pārapbedīts pēdējais Latvijā dzīvojušais "Daugavas Vanagu" dibinātājs, Atzinības krusta kavalieris virsniekvietnieks Oskars Baltputnis. Pēcpusdienā Lestenes pagasta tautas namā notiks šim pasākumam veltīts Zemessardzes 51.kājnieku bataljona vīru ansambļa "Dobeles zemessargi" koncerts.
Pasākumu organizē Tukuma novada Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes sadarbībā ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, Latviešu virsnieku apvienību un organizāciju "Daugavas Vanagi".
Brāļu kapu memoriāls Lestenē atklāts un iesvētīts 2003.gada septembrī, un ir kļuvis par valsts nozīmes piemiņas vietu. Vairāku gadu garumā kapos no dažādām apbedījumu vietām ir pārapbedīti kritušie leģionāri. Granīta plāksnēs uz augstajām sienām, kas aptver kapsētu, iegravēti cīņās kritušo karavīru vārdi un uzvārdi. Par viņiem skumst "Dzimtene Māte Latvija", ko piemineklī kapu centrā ir izkalusi tēlniece Arta Dumpe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!