Iespējamība, ka Latvijas uzņemtie bēgļi mūsu valstī varētu ievest infekcijas slimības, ir ļoti maza, sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš.
Infektologs stāstīja, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, kas apkopo statistiku par infekcijas slimībām Eiropā, nav informācijas, ka Itālijā, Grieķijā vai Ungārijā, kur šobrīd uzturas liels skaits bēgļu, būtu sācies "kāds uzliesmojums ar eksotiskām infekcijas slimībām".
Liepiņš arī atzīmēja, ka ceļš uz Latviju bēgļiem ir ļoti garš, un, pat ja šie cilvēki ar kaut ko saslimtu, viņi tiktu "izķerti" pirms nonākšanas šeit.
Infektologs gan pieļāva, ka "problēmas" varētu būt ar bēgļiem no Afganistānas, jo šajā valstī ir zems vakcinācijas līmenis pret poliomielītu. Līdz ar to bēgļi teorētiski varētu šo vīrusu atvest uz Latviju, kā rezultātā tie cilvēki, kuri kāda iemesla dēļ pret poliomielītu nav vakcinējušies, varētu saslimt. "Bet iespējamība ir maza," piebilda speciālists.
Tikpat labi infekcijas slimības uz Latviju varētu atvest arī vienkārši tūristi, ne bēgļi, piebilda Liepiņš.
Infektologs uzskata, ka runas par to, ka bēgļi Latvijā varētu ievest kādas infekcijas slimības, ir tikai "politiķu vai kāda cita" spekulācijas.
Jau ziņots, ka Saeimas Eiropas lietu komisija tomēr atstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus. Kopumā Latvijai būtu jāuzņem 776 bēgļi.