Bēgļu krīze - mīti un realitāte: Slimības, terorisms un labējais ekstrēmisms  (29)

Iekšlietu ministrijā skaidro, ka patvēruma meklētāju atlase notiks pēc noteiktiem starptautiskiem kritērijiem. Lai izlemtu, vai uzņemt patvēruma meklētāju, Iekšlietu ministrijas amatpersonas dosies uz trešo valstu bēgļu nometnēm un kontaktpunktiem Itālijā un Grieķijā, iepazīsies ar patvēruma meklētāju dokumentiem un intervēs viņus, izzinot šo cilvēku nolūkus, intereses, vēlmes un pagātnes darbības.

Paredzēts, ka Latvija uzņems bēgļus no Sīrijas un Eritrejas, kuriem saskaņā ar statistikas rādītājiem ir visaugstākais ES kopējā starptautiskā aizsardzības statusa atzīšanas reitings.

Bīstamība ilgtermiņā

"Bēgļu krīze" ir viens no visasāk diskutētajiem jautājumiem Latvijas sabiedrībā un valdības un parlamenta gaiteņos. Kā iepriekš vēstīts, masu medijos par šo tēmu izplatīta arī krasi maldīga informācija, tostarp tāda, kuras pirmavots ir Krievijas propagandas mediji. Arī Drošības policija (DP) norāda, ka "līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs arī Latvijā bēgļu jautājuma nonākšana politiskajā darba kārtībā ir izraisījusi labējā ekstrēmisma ideoloģijas atbalstītāju aktivizēšanos".

"Ņemot vērā sabiedrības atšķirīgo reakciju šajā jautājumā, dažādas marginālas organizācijas var izmantot bēgļu tēmu, lai vairotu atbalstu labējā ekstrēmisma ideoloģijai un censtos piesaistīt sev jaunus atbalstītājus. Tomēr patlaban nav pamata uzskatīt, ka bēgļu uzņemšana varētu radīt nozīmīgus ideoloģiski motivētas vardarbības riskus," portālam "Delfi" skaidro DP.

Tomēr ilgtermiņā bēgļu uzņemšana var ietekmēt drošības situāciju Latvijā. "Bēgļu uzņemšana no valstīm, kur ir nozīmīga teroristu grupējumu klātbūtne, perspektīvā var ietekmēt drošības situāciju Latvijā. Vienlaikus potenciālos riskus var efektīvi ierobežot, veicot iespējami plašu un detalizētu ieceļojošo personu pārbaudi un veicinot bēgļu iekļaušanos sabiedrībā. Jo sekmīgāks būs ieceļojošo personu sociālās un politiskās integrācijas process Latvijā, jo mazāka iespēja, ka šīs personas var radikalizēties un pievērsties vardarbīgām aktivitātēm," uzsver DP.

Iestādes ekspertu vērtējumā galvenie riski saistīti ar drošības situāciju ilgtermiņā, tādēļ būtiski plānot un īstenot preventīvus pasākumus.

Slimību risks - zems

"Vieglāk ir nomirt ceļu satiksmes negadījumā nekā no šiem nabaga cilvēkiem dabūt kādu eksotisku infekciju," portālam "Delfi" teic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš.

Viņš gan atzīst, ka bēgļu pārstāvētajos reģionos ir izplatītas bīstamas slimības, piemēram, tā sauktais MERS vīruss, kas ir līdzīgs gripai un var noritēt smagi, vai vēdertīfs, tomēr tā kā patvēruma meklētāji pārvietojas ar laivām, iet kājām un kopumā ceļā jau pavadījuši ilgu laiku, tad inficēšanās gadījumā sērgas simptomi parādītos vēl pirms nonākšanas galamērķī. Speciālists arī norāda, ka nav dzirdēts par slimību uzliesmojumiem bēgļu nometnēs Itālijā, Grieķijā, Turcijā vai citviet. "Risks manā skatījumā ir ļoti zems," uzsver Liepiņš, atsaucoties arī uz "British Medical Journal" publicētu ekspertu izvērtējumu.

Infektologa skatījumā lielāks risks varētu būt saistīts ar patvēruma meklētājiem no Afganistānas, kur ir izplatīts poliomielīts. Latvijā un citviet Eiropā šī slimība ar vakcinācijas palīdzību ir iznīdēta. "Mēs par šo slimību esam aizmirsuši un ne vienmēr būtu gatavi atpazīt uzreiz," viņš skaidro. Tāpat varētu būt problemātiski saprast, kādas vakcīnas patvēruma meklētāji vispār ir saņēmuši, nav zināms, kā viņi "pārdzīvos" Latvijas gripu.

Tomēr Liepiņš atkārtoti uztver, ka risks Latvijas iedzīvotājiem ir ārkārtīgi zems. "Tie cilvēki, kas var izturēt ceļu līdz mums, nevar būt tie slimākie - viņiem jābūt spēcīgam organismam," norāda speciālists, piebilstot, ka ziņas masu medijos liecina, ka liela daļa bēgļu savās valstīs bijuši labi situēti.

Lai gan slimību risku nevar izsvītrot, tomēr to nevajag izmantot savtīgos politiskos nolūkos, ko patlaban mediķa vērtējumā atsevišķi cilvēki pašlaik dara. Viņš gan skaidro, ka piekrīt kolēģim - Latvijas Ārstu biedrības vadītājam Pēterim Apinim - par to, ka jāaktualizē vakcinācijas jautājums, jo pēdējos gados daļa cilvēku atsakās no vakcinācijas, piemēram, pret bīstamo poliomielītu, lai gan tas atsevišķos reģionos vēl aizvien eksistē un pat Ukrainā nule konstatēti divi saslimšanas gadījumi.