Straujumai nav bažu, ka jaunais VK direktors varētu nesaņemt pielaidi  (18)

"Es nevaru pateikt, ka man ir pārliecība, bet viņam ir bijusi pielaide, un man nav bažu par to, ka viņam varētu netikt piešķirta pielaide," otrdien pēc valdības sēdes, kurā Krieviņš tika apstiprināts amatā, sacīja Straujuma.

Valdības vadītāja norādīja, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kurā Krieviņš strādājis pēdējos gados, ir jāiziet "zināma kontrole".

Straujuma arī neslēpa prieku par Krieviņa atgriešanos Latvijā un to, ka viņš ieņems Valsts kancelejas direktora amatu. Viņa uzskata, ka Krieviņš varēs iegūto pieredzi OECD saistībā ar valsts pārvaldes politikas plānošanu pielietot jaunajā darbā.

Valdības sēdes laikā Straujuma ministriem sacīja, ka personīgi pazīst Krieviņu kā profesionālu, mērķtiecīgu un uz rezultātu orientētu cilvēku.

Jau ziņots, ka Krieviņš jaunajā amatā apstiprināts otrdien, iepriekš viņš bijis Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs. Taujāts, vai par valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu atbildīgās iestādes varētu atrast kādus zemūdens akmeņus par viņu, kā rezultātā viņam pielaide netiktu piešķirta, Krieviņš atbildēja, ka tādu neesot.

"Es savā biogrāfijā tādus neredzu, bet, protams, mums eksistē kompetentas iestādes, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas profesionāli," viņš noteica.

Bijušais PKC vadītājs norādīja, ka, stājoties jaunajā amatā, arī pievērsīsies jautājumam par iespējamo informācijas noplūšanu, kā rezultātā amatu atstāja līdzšinējā Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

Par prioritārajiem darbiem Krieviņš nosauca arī Valsts kancelejas izveidošana par rīcībspējīgu atbalsta punktu Ministru prezidentei un Ministru kabinetam, nodrošinot visu nepieciešamo analītisko informāciju, kā arī valsts pārvaldes politikas pamatnostādņu īstenošanu. Pēc nupat apstiprinātā Valsts kancelejas direktora domām, tajās iezīmēts pārāk daudz prioritāšu un dokumentu nepieciešams pārskatīt.

Uz jautājumu, vai viņš plāno būtiskas izmaiņas, piemēram, attiecībā uz drošību Ministru kabinetā, Krieviņš atbildēja, ka par to būs jārunā ar atbildīgajām drošības iestādēm pēc tam, kad būs saņēmis pielaidi valsts noslēpumam.

"Pagaidām, kamēr nav pielaides, šādas sarunas nebūs. Kad būs, tad jāsēžas kopā un jāsaprot, kādēļ no Valsts kancelejas kā no cauras mucas plūda informācija," viņš sacīja.

Krieviņš šobrīd strādā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un otrdien plāno iesniegt atlūgumu. Darbu Valsts kancelejas direktora amatā viņš ir gatavs uzsākt no 21.septembra.

Jau vēstīts, ka līdzšinējā Valsts kancelejas vadītāja Dreimane iesniedza atlūgumu, kad kļuva zināms, ka ģenerālprokurors nemainīs Satversmes aizsardzības biroja lēmumu anulēt viņai speciālo pielaidi valsts noslēpumam. Izskanējis, ka tā atņemta saistībā ar informācijas noplūdināšanu no Valsts kancelejas.

Valsts kancelejas direktora galvenie pienākumi ir Valsts kancelejas darba organizēšana; Ministru kabineta darbības nodrošināšana; valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības politikas plānošana un īstenošana; ministriju un citu institūciju sadarbības koordinēšana.