Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) noslēgusi līgumu ar AS "Kredītinformācijas birojs" par dalību Kredītbiroja sistēmā, informēja RNP. Tas nozīmē, ka RNP nodos Kredītbirojam ziņas par fiziskām personām, kurām ir nenokārtotas parādsaistības ar RNP par pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem.
Savukārt Kredītbirojs, pamatojoties uz saņemtajām ziņām, veidos personu kredītvēsturi, tādējādi ļaujot citiem Kredītbiroja sistēmas dalībniekiem novērtēt potenciālā klienta spēju uzņemties finansiālas saistības. Tas nozīmē, ka turpmāk citi preču un pakalpojumu sniedzēji, kas ir Kredītbiroja sistēmas dalībnieki, varēs saņemt informāciju par fiziskām personām, kurām ir parāds par dzīvokli, un izvērtēt, vai attiecīgajai personai, piemēram, izsniegt kredītu vai preci līzingā.
Kā skaidro RNP, projekta mērķis ir veicināt RNP negodprātīgo klientu parādsaistību izpildi. Nedrīkstētu būt tāda situācija, ka dzīvokļa īpašnieks nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, kas kopumā ietekmē arī visus mājas iedzīvotājus - netiek pilnvērtīgi un savlaicīgi veidoti uzkrājumi remontdarbu veikšanai un tamlīdzīgi, vienlaikus parādniekam iegādājoties dārgu televizoru, jaunu viedtālruni vai pat automašīnu, izmantojot nomaksas iespēju, skaidro RNP.
Turpmāk RNP periodiski nodos informāciju Kredītbirojam par tiem uzņēmuma klientiem, kuru parādsaistības izveidojušās trīs un vairāk mēnešu periodā. Savukārt informācija par tiem klientiem, kuriem ir noslēgts un spēkā esošs izlīgums par pakāpenisku parāda atmaksu, Kredītbirojam netiks nodota.
Sadarbība ar Kredītbiroju tiks veikta Kredītinformācijas biroju likuma noteiktajā kārtībā.
RNP saviem klientiem piedāvā iespēju noslēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda atmaksu, dzēšot līdz pat 90% aprēķinātā līgumsoda.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju RNP, secinot, ka dzīvokļu īpašnieki Rīgā ir spiesti apmaksāt pašvaldības uzņēmuma RNP nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, kā arī fiktīvi nodarbinātus cilvēkus.
Revidenti cita starpā secinājuši, ka uzņēmuma noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un to nav iespējams salīdzināt ar RNP faktiskajiem izdevumiem. Maksā esot iekļauti arī tādi izdevumi, kas nemaz nav saistīti ar ēkas pārvaldīšanu. VK vēl pirms ziņojuma publiskošanas vērsās prokuratūrā par atsevišķiem konstatētajiem pārkāpumiem, tostarp par iespējamiem 13 fiktīviem darbiniekiem.
Prokuratūra nolēmusi sākt kriminālprocesu saistībā ar RNP konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
