Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien atbalstīja vairāku deputātu priekšlikumus komisijas galaziņojumā kā politiski un morāli atbildīgos norādīt arī Rīgas mēru Nilu Ušakovu ( S), Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu, kā arī virkni bijušo ministru un Saeimas komisiju vadītāju, portāls "Delfi" uzzināja komisijas sēdē.
Ušakovs un Vircavs galaziņojumā iekļauti pēc deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikuma.
Savukārt pēc deputātes Ingunas Sudrabas (NSL) ierosinājuma galaziņojumā noteikts, ka komisijas vērtējumā atbildīgas par situāciju, ka vairāk nekā piecu gadu periodā (2009.- 2014. gads) valstī faktiski vairs netika īstenota valsts kontrole pār būvniecības procesu, ir gan tās amatpersonas, kuras pieņēma lēmumu likvidēt Valsts būvinspekciju, gan tās, kuras pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma neatjaunoja valsts kontroli pār būvniecības procesu - Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (12.03.2009. - 22.01.2014.), ekonomikas ministri Artis Kampars (12.03.2009 - 25.10.2011.), Daniels Pavļuts (25.10.2011. - 22.01.2014.), kā arī finanšu ministri Einārs Repše (12.03.2009. - 03.11.2010.) un Andris Vilks (03.11.2010. - 05.11.2014.).
Tāpat atbildīgo lokā iekļauti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāji Guntis Bērziņš (21.04.2009. - 02.11.2010.), Jānis Reirs (08.11.2010. - 04.11.2014.) un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāji Guntis Blumbergs (20.11.2006 - 16.07.2009.), Vents Armands Krauklis (16.07.2009. - 02.11.2010), Andris Bērziņš (08.11.2010.- 01.07.2011.), Vjačeslavs Dombrovskis (20.10.2011.- 07.05.2013.), Jānis Ozoliņš (07.05.2013. - 04.11.2014.), un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (31.01.2008.-12.15.2009.) un Juris Pūce (19.01.2010.-27.11.2013.).
Ušakovs, vērtējot komisijas lēmumu, savā "Facebook" kontā raksta, ka ar cieņu izturas pret parlamentārās komisijas viedokli, pat neskatoties uz "atsevišķu tās biedru apšaubāmām īpašībām".
"Taču esmu vēlēts politiķis. Manu morālo un politisko atbildību pēc mazāk nekā diviem gadiem kārtējo vēlēšanu laikā novērtēs mani vēlētāji - rīdzinieki," viņš uzsver, piebilstot, ka rīdzinieku viedoklis viņam ir noteicošais.
Savukārt Vircavs žurnālistiem pēc sēdes norādīja, ka komisijas lēmums viņam nav saprotams un deputāti nav vēlējušies sadzirdēt būvvaldes skaidrojumu.
"Atsevišķi politiskie spēki sabiedrības vēlmi atrast vainīgos izmanto savu politisko ambīciju stiprināšanai," viņš teica.
Vircavs uzsvēra - nevienam nav pārsteigums, ka būvniecības regulējums bijis nepilnīgs, un to secinājusi arī komisija, bet tagad tā nonākusi pretrunā pati ar sevi, jo pašvaldība tiek vainota par to, ka tā ievēroja noteiktos likumus. Turklāt būvvalde vairākkārt rosinājusi likumu grozījumus, taču tie ņemti vērā tikai pēc Zolitūdes traģēdijas.
"Atsevišķi spēki izvēlas taktiku - labākā aizsardzība ir uzbrukums," sacīja Vircavs, skaidrojot, ka likumus rada valsts, bet tagad tā cenšas novelt atbildību uz pašvaldībām.
Biedrības "Zolitūde 21.11" vadītāja Regīna Ločmele-Luņova komisijas sēdē uzsvēra, ka no traģēdijā cietušo puses nekādi pārmetumi Ušakovam nav bijuši. Vienlaikus viņa solīja šo jautājumu vēl pārrunāt ar cietušajiem, taču komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL) uzsvēra, ka šī ir pēdējā sēdē, kur tiek skatīti deputātu priekšlikumi.
Komisijas galaziņojumu plānots apstiprināt 12. oktobrī. Tas jāatbalsta vismaz septiņiem no 12 komisijas deputātiem, tādējādi iespējams, ka atsevišķos jautājumos vēl var nākties meklēt kompromisus, minēja Balodis.
Jau vēstīts, ka iepriekšējā sēdē komisija par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgas nosauca piecas personas - bijušo Ministru prezidentu, tagad Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski ( V), bijušo ekonomikas ministru, pašreizējo "Vienotības" ģenerālsekretāru Arti Kamparu (V) un bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, kā arī bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru, pašlaik satiksmes ministru Anriju Matīsu un bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretārus Juri Pūci.
Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas galaziņojuma projektā vērsta uzmanība uz vairākām nepilnībām, tostarp par nenormālu nosaukta situācija, ka jaunajam būvniecības regulējumam nepieciešama virkne uzlabojumu.
Nepilnības atklātas arī būvmateriālu tirgus uzraudzībā un iepirkumu jomā, kur zemākās cenas principa dēļ tiek izslēgta iespēja iegūt kvalitatīvu rezultātu. Tāpat tiek rosināts arī piešķirt pašvaldībām tiesības atteikt ēku būvniecību ētisku apsvērumu dēļ, liecina komisijas galaziņojuma projekts.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā tika izveidota 2014. gada 11.novembrī uz vienu gadu.
Komisijas secinājumi un cita informācija pieejama mājaslapā zolitude.saeima.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
