Skolotāju arodbiedrība IZM iesniedz septiņas prasības  (19)

Starp prasībām minēts, ka IZM jāņem vērā LIZDA iebildumi par pedagogu darba samaksas jauno modeli, kā arī tas, ka jaunā modeļa ieviešanai nepieciešams nodrošināt finansējumu.

LIZDA vēlas, lai tiktu pildīts Izglītības likums un tiktu izstrādāts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, ko jāapstiprina Ministru kabinetā.

Vienlaikus arodbiedrība aicina IZM atbalstīt likumprojekta par speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas izglītības skolotāju izdienas pensijām virzību Saeimā, sniedzot pozitīvu atzinumu.

Starp prasībām minēta arī nepieciešamība pakāpeniski atjaunot atalgojumu pirmsskolas izglītības pedagogiem no valsts budžeta, kā arī prasība izstrādāt atbalsta programmu pedagogiem, kas skolu tīkla optimizācijas rezultātā zaudēs darbu.

LIZDA pieprasa IZM nodrošināt likuma normas izpildi, kas paredz, ka Ministru kabinets iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat arodbiedrība pieprasa nodrošināt likuma normas izpildi, kas paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta.

LIZDA plāno līdz 30. septembrim tikties ar premjerministri Laimdotu Straujumu ("Vienotība"), izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, finanšu ministru Jāni Reiru ("Vienotība"), lai informētu par LIZDA padomes lēmumu.

Likums paredz, ka IZM atbilde jāsniedz trīs dienu laikā. Ja tā neapmierinās arodbiedrību, tiks veidota izlīguma komisija, kura izskatīs domstarpības. Septiņu dienu laikā tai jāpieņem lēmums. Ja tas neapmierinās LIZDA, sekos rīcība - streika pieteikšana.

Jau vēstīts, ka LIZDA padome otrdien nolēma sākt streika rīkošanas procedūru, jo izglītības un zinātnes nozarei 2016. gadā netiekot piešķirts finansējums, lai ievērotu spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī netiek ņemti vērā LIZDA priekšlikumi par jauno pedagogu atalgojuma modeli.

Straujuma otrdien pauda pārsteigumu par LIZDA lēmumu gatavoties streikam. Premjere atzina, ka katrai nozarei ir tiesības izteikt neapmierinātību un rīkot streikus, tomēr viņa pauda pārsteigumu par to, ka šādu lēmumu pieņēmusi LIZDA. Algu jaunais modelis tiek regulāri apspriests arī ar pašvaldībām. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, Saeimā otrajā lasījumā lemjot par algu modeli, būs nepieciešams novirzīt papildu finansējumu.

LIZDA tuvākajā laikā iecerējusi savu pieprasījuma iesniegumu nosūtīt IZM, kurai trīs dienu laikā būs jāsniedz atbilde. Izvērtējot IZM atbildi, arodbiedrība lems par tālāku streika rīkošanas procedūras organizēšanu. Plānots, ka streiks varētu notikt oktobra beigās.

Vienlaikus pagaidām nav zināms, vai streiks ilgs vienu, vai vairākas dienas, kā arī tā forma.

Iepriekš LIZDA vadītāja Inga Vanaga informēja, ka otrdien arodbiedrība, saistībā ar skolotāju atalgojuma jauno modeli, lemj par iespējamām protesta akcijām - darba pārtraukšanu, iziešanu ielās vai kaut ko citu. Finansējums jaunajam pedagogu algu modelim nākamā gada valsts budžetā nevar būt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Vanaga. Viņa atzina, ka gadījumā, ja šis jautājums netiks atrisināts līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā, pedagogi var izšķirties pat par streika rīkošanu.

Koalīcijas darba grupa, kas strādā Straujumas vadībā, septembra laikā plāno precizēt skolotāju atalgojuma jauno modeli.

Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus mācību procesā - vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošana, darbu labošana, konsultācijas, darbs ar vecākiem, darbs skolas attīstībā.

Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Jaunais modelis paredz lielāku atbalstu skolēniem, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu un samazinātu nevienlīdzību pilsētu un lauku skolēnu mācību sasniegumos.