Deputāti konceptuāli atbalsta piecu īpašumu atdošanu ebreju kopienai  (85)

Par īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, kas pārstāv Latvijas ebreju kopienu, balsoja gan koalīcijas - "Vienotības", Nacionālās apvienības (NA) un Zaļo un zemnieku savienības, gan opozīcijas pārstāvji - "Saskaņas", Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti. Daļa NA, LRA un NSL pārstāvju bija pret, tāpat vairāki deputāti no NA balsojumos atturējās. Vienā balsojumā atturējās arī atsevišķi ZZS pārstāvji.

Likumprojekti paredz ebreju kopienai bez atlīdzības nodot trīs īpašumus Rīgā - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2 un Ludzas ielā 25. Tāpat Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei bez atlīdzības plānots nodot īpašumu Jūrmalā, Kļavu ielā 13 un Kandavā, Lielā ielā 31.

Īpašumi kopienai tiek nodoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā. Kopienai tiek nodoti īpašumi, kas pirms 2.pasaules kara bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā, skaidrots likumprojektos.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) norādīja, ka likumprojekti uz otro lasījumu vēl tiks uzlaboti, līdz ar to komisija aicina tos atbalstīt.

Pirmajā lasījumā arī atbalstīts likumprojekts, kas paredz atcelt apgrūtinājumus īpašumam Skolas ielā 6, kas jau pašlaik pieder Rīgas Ebreju kopienai.

Portāla "Delfi" izpēte liecina, ka pašlaik vērtīgākais no ebrejiem piedāvātajiem īpašumiem ir ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, kas pieder Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Piecstāvu ēka atrodas uz 1415 kvadrātmetrus plaša zemesgabala, liecina zemesgrāmatā pieejamā informācija.

Ministrijā portālu "Delfi" informēja, ka īpašums Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ir nodots pārvaldīšanā Rīgas 3.arodskolai, un daļēji iznomāts. "Būve - administratīvā ēka ir ļoti labā tehniskajā stāvoklī, jo nomnieki ir veikuši kapitālo remontu," apliecināja IZM.

Saistībā ar īpašumu arī noslēgts nomas līgums par neapdzīvojamām telpām kopumā 1081,86 kvadrātmetru platībā - tās iznomātas SIA "Grata" līdz 2026. gada 1. jūlijam.

Savukārt pārējie četri īpašumi pašlaik netiek izmantoti un ir sliktā tehniskajā stāvoklī. Tā, piemēram, ēka Abrenes ielā 2 pieder Finanšu ministrijai un tukšās mājas tehniskais stāvoklis ir slikts.

Arī kādreizējā ebreju sinagogas ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas pieder pašvaldībai, pašlaik netiek izmantota. "Ņemot vērā nekustamā īpašuma tehnisko un fiziskā nolietojuma stāvokli un to, ka ēku rekonstrukciju izmaksu apjoms varētu būt līdzvērtīgs jaunu ēku būvniecības izmaksām, nav paredzams, ka nākotnē nekustamais īpašums varētu būt nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai," skaidroja pašvaldībā. Tāpat Kandavas pašvaldībai piederošā bijusī sinagogas ēka Kandavas centrā, kuras adrese ir Lielā iela 31, netiek apsaimniekota un ēkas tehniskais stāvoklis ir slikts, atzina pašvaldībā.

Jau vēstīts, ka par ebreju īpašumu restitūciju Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, taču līdz šim kompromisu nav izdevies panākt. Iepriekš arī atbildīgā Saeimas komisija par šo jautājumu diskutēja vairākas reizes. Izskatīšanai komisijās likumprojekti tika nodoti jau šā gada janvārī.

Nav izdevies vienoties par vienotu sarakstu ar nekustamajiem īpašumiem, kas līdz 1940.gada 17.jūnijam piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.

Saskaņā ar Ebreju kopienas aprēķiniem kopumā būtu jāizvērtē 270 īpašumu atdošana, savukārt Tieslietu ministrijas aplēses iepriekš liecināja, ka, neskaitot jau atdotos īpašumus, kopiena varētu pretendēt vēl uz 50 īpašumiem.