Par bēgļu uzņemšanu jālemj Saeimai, konceptuāli vienojas deputāti  (8)

Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 58 deputāti no Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības, opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" un partijas "No sirds Latvijai", kā arī deputāts Artuss Kaimiņš (LRA).

Pret balsoja pieci deputāti - Mārtiņš Bondars (LRA), Māris Kučinskis (ZZS), Inese Lībiņa-Egnere (V), kā arī Jānis Ruks (LRA) un Mārtiņš Šics (LRA). Tikmēr 23 deputāti - 21 partijas "Vienotība" pārstāvis, Valters Dambe (ZZS) un Edgars Putra (ZZS) - balsojumā atturējās.

Bondars Saeimas debatēs citēja NA pārstāvju pamatojumu, ka valdība par bēgļu uzņemšanu lēmusi bez Saeimas akcepta, norādot, ka NA tomēr nav ierakstījusi aicinājumu "Nost ar Ministru kabinetu!". "Paklausieties, kāpēc mainīt likumdošanu un noņemt Ministru kabinetam darbu un pārlikt to uz Saeimu? Tad jau labāk mainīt visu Ministru kabinetu!" viņš teica.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (NA) norādīja, ka LRA pret bēgļu uzņemšanu ir gatavi "riet tikai "Suņu būdā"", bet vēlāk viedoklis strauji mainās. Pēc viņa teiktā, tik būtiski jautājumi kā bēgļu uzņemšana būtu jāizlemj parlamentam, nevis valdībai.

Ārlietu ministrs ir "prasts melis", norādīja deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA), vēršot uzmanību uz pretrunām par NATO 5. panta saistību ar bēgļu jautājumu un Latvijas gaisa telpas uzraudzīšanu.

Tikmēr deputāts Valērijs Agešins (S) pauda viedokli, ka NA, tēlojot cieņu pret bēgļiem, iesniegusi šos grozījumus, cerot, ka tie tiks noraidīti, taču partija "Saskaņa" šai iecerei nepalīdzēs un likumprojektu atbalstīs. Tagad svarīgākais ir tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process, viņš minēja, norādot, ka konceptuālos lēmumus valdība jau pieņēmusi.

Kauns, ja 20-30% Latvijas iedzīvotāju vēl nerunā latviešu valodā, kauns, ka pēc 25 gadiem arvien nav integrācijas politikas un kauns, ka, esot ES dalībvalstij, Latvija arvien ES negrib neko dot, klāstīja deputāts Hosams Abu Meri (V).

Iepriekš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumprojektu noraidīja.

NA sagatavotie Patvēruma likuma grozījumi paredz, ka Saeima pieņem lēmumus visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kā arī jautājumos, kas ar tiem tieši vai netieši saistīti.

Valdība par šiem jautājumiem var lemt tikai tajā apjomā, kādā tai to ir deleģējusi Saeima.

NA skaidro, ka valdības lēmums uzņemt 250 bēgļus ir pirmais gadījums, kad Latvija piekritusi masveidīgi uzņemt bēgļus, kas nav tiešā veidā vērsušies pēc palīdzības pie Latvijas valsts.

"Šis valstiski svarīgais lēmums, uzņemoties ilgstošas starptautiskās saistības, kas pēc būtības pilnībā izmainīs valsts tālāko attīstību, ietekmējot gan tās nacionālo sastāvu, tās budžetu, ekonomiku, un citas valstiski svarīgas jomas, tika pieņemts bez šī jautājuma apspriešanas parlamentā un nesaņemot Saeimas deputātu, Latvijas tautas ievēlēto pārstāvju, akceptu," uzsver deputāti.

Viņu ieskatā, tas negatīvi ietekmēs Latvijas nākotni un tālāko attīstību, veicinot spriedzi un pamatotu neapmierinātību sabiedrībā, kas var novest pie "pamatnācijas izceļošanas katastrofālos apmēros".

Jau vēstīts, ka 3. septembrī Saeima neatbalstīja priekšlikumu uzdot valdībai informēt Saeimu par bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Lēmuma projektu, kas paredzēja uzdot "Ministru kabinetam nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem", bija parakstījuši opozīcijā esošo partiju un koalīcijā esošās NA deputāti.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē otrdien pieņemto lēmumu Latvijai pagaidām būs jāuzņem papildu 281 patvēruma meklētājs, tātad kopējais uzņemamo bēgļu skaits pagaidām būs 531.