Prokuratūrai - 25: no dibināšanas līdz šodienai  (10)

Pirms 25 gadiem 26. septembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā". Likums stājās spēkā ar tā pieņemšanas dienu un noteica prokuratūras organizācijas un darbības galvenos principus. Tāpat pieņemtais likums regulēja prokuroru pilnvaras.

Kopš 1994. gada 1. jūlija Latvijā ir spēkā 1994. gada 19. maija Saeimas pieņemtais "Prokuratūras likums". Ar atsevišķiem grozījumiem un papildinājumiem tas prokuratūras darbu reglamentē arī patlaban.

Pirmais ģenerālprokurors - Jānis Skrastiņš

Vienlaicīgi ar Augstākās Padomes lēmumu par prokuratūras dibināšanu par ģenerālprokuroru Augstākā Padome iecēla Jāni Skrastiņu. Viņam tika uzdots izveidot prokuratūru, nodrošinot tās darbību atbilstoši likumam.

Prokuratūras likums nosaka, ka ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat likums viņam paredz apstiprināt Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vadīt Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu. Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus.

Likums noteic, ka par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbilst šā likuma nosacījumiem. Prokuratūras likumā noteikts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam pirms ģenerālprokurora amata kandidāta virzīšanas Saeimas balsojumam šī kandidatūra jāsaskaņo ar Tieslietu padomi. Ģenerālprokuroru amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Pēc Skrastiņa pirmā pilnvaru termiņa beigām, 1995. gada 21. septembrī, Saeima atkārtoti apstiprināja viņu ģenerālprokurora amatā.

2000. gada 11. maijā ģenerālprokurora amatā Saeima uz pieciem gadiem apstiprināja Jāni Maizīti – tagadējo Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku. Savukārt 2005. gada 3. martā parlaments apstiprināja Maizīti uz otru ģenerālprokurora pilnvaru termiņu.

Patlaban ģenerālprokurora pienākumus pilda Ēriks Kalnmeiers. Amatā uz pirmo pilnvaru termiņu Kalnmeieru Saeima apstiprināja 2010. gada 12. jūlijā. Pirmais pilnavrutermiņš viņam beidzās šā gada 11. jūlijā, taču viņš lēma kandidēt amatam arī otrreiz.

Kalnmeieru kā ģenerālprokurora amata kandidātu Augstākās tiesas priekšsēdētājam virzīt ierosināja Ģenerālprokurora padome. Viņam pretī stājās prokurors Jānis Ilsteris, kurš savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam pieteica kā privātpersona.

Prokuratūras simboli, kas saglabājušies 25 gadus

Prokurora zvērests, ko prokurors dod pēc iecelšanas amatā. Prokurora zvērestu pieņem ģenerālprokurors.

Prokurora tērps, ko prokurori valkā, pildot savus pienākumus. Prokurora tērpa valkāšanas kārtību un paraugus ar nolikumu nosaka ģenerālprokurora padome.

Prokuratūrai ir arī savs ģerbonis. Tā zīmējumu Valsts Heraldikas komisija apstiprināja 2004. gada 16. martā. Zīmējumu joprojām izmanto amata zīmēs, dažādu iespieddarbu, suvenīru un materiālu izgatavošanā.

Ģerbonī ir attēlota purpura laukā atvērta grāmata dabīgās krāsās ar paragrāfa zīmi kreisajā pusē. Pāri augšupvērsts zelta zobens. Virs vairoga puslokā ir trīs zelta zvaigznes. Ģerboņa turētāji ir zelta ērgļi. Putni balstās uz sudraba lentes, uz kuras ir devīze: "Dura lex, sed lex" jeb "Likums ir bargs, bet tas tomēr ir likums".

Par iestādes vēsturi būs filma un izstāde

Šā gada 26.septembrī Latvijas Republikas Prokuratūra atzīmēs savas dibināšanas 25.gadadienu. Par godu šim notikumam 25.septembrī paredzēti gadadienai veltīti pasākumi ar prokuroru, prokuratūras darbinieku, bijušo kolēģu un aicināto viesu piedalīšanos.

Pulksten 10 paredzēta svinīga ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Nacionālo bruņoto spēku orķestra defilē priekšnesums.

Savukārt pulksten 11 notiks svinīgā sēde Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kur plānota Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, kā arī citu aicināto viesu uzrunas.

Sēdes laikā tiks apbalvoti prokurori, prokuratūras darbinieki un bijušie kolēģi, kā arī tiks demonstrēta dokumentālā filma par prokuratūras izveidošanas vēsturi.

Ģenerālprokuratūras telpās būs iespēja apmeklēt prokuratūras vēsturei veltītu izstādi.

Iekļūšana Ģenerālprokuratūrā notiks, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.