Valsts galvenais ierēdnis: bez žēlastības pret noslēpumu atklājējiem un kafijas dzērājiem  (193)

Krieviņa ieskatā lielākā valsts pārvaldes problēma ir lielā kadru mainība, kas zināmā mērā ir sekas tam, kas panākts ar valsts pārvaldes optimizāciju.

Viņš atgādina, ka 2008.-2009. gadā naudas nebija un štati bija jāsamazina. No vienas puses, tas bija labi, jo valsts pārvaldē bija pārāk liels nodarbināto skaits, kas, iespējams, darīja lietas, ko nevajadzēja, taču nedrīkst pieļaut galējības, un labākos darbiniekus nepieciešams noturēt.

Pēc Krieviņa teiktā, 2014. gadā lielākā kadru mainība bija Kultūras ministrijā (KM) - 24%, Ekonomikas ministrijā (EM) - 21% un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) - 20%.

"Tas nozīmē, ka viena piektā daļa darbinieku gada laikā nomainās," viņš skaidro. Tieslietu ministrijā kadru mainība pērn bija 19%, Finanšu ministrijā (FM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) - 18%, bet Aizsardzības ministrijā - 15%. Saskaņā ar teoriju, pieļaujama kadru mainība ir 5-7% - tas ļauj pieņemt jaunus cilvēkus, plānot pēctecību.

"Savukārt, ja kadru mainība pārsniedz 20%, tas signalizē par ļoti fundamentālām problēmām, mēs zaudējam cilvēkus, kuros valsts ir ieguldījusi līdzekļus, viņus apmācot," uzsver Krieviņš.

Daļa darbinieku, kas pamet valsts pārvaldi, izvēlas starptautisko karjeru - darbu Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības institūcijās. Tomēr liela daļa darbinieku arī aiziet uz privāto biznesu, strādājot par augstākā līmeņa vadītājiem vai ar iepirkumiem, lobēšanu.

Viens no apstākļiem, kādēļ valsts pārvaldē strādājošie to pamet, ir atalgojums, kas privātajā sektorā mēdz atšķirties pat divas reizes.

Lielākas algas esošajā budžetā

Krieviņš uzsver - jautājums par valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu ir jārisina, un tas ir jādara kopā ar FM.

"Es apzinos, ka naudas valsts budžetā ir tik, cik ir, un ka valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma līmenis nav šā brīža prioritāte, ievērojot to, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ grūtības ir lauksaimniekiem, eksportētājiem," viņš saka. Runa nav par štatu palielināšanu vai būtisku algu pieaugumu, taču ir jārod mehānismus, kā motivēt un noturēt labākos darbiniekus, klāsta Krieviņš.

Salīdzinot ar 2011., 2012. gadu, kad nekādas prēmijas, piemaksas, bonusi valsts iestādēs strādājošajiem nebija iespējami, tagad situācija esot uzlabojusies un vadītājam ir atsevišķas iespējas finansiāli motivēt arī valsts pārvaldes darbiniekus. Tomēr uzlabojumi nav sistēmiski un VK vadītājs plāno diskutēt ar FM par piemērota risinājuma meklējumiem.

Krieviņa ieskatā lielāka atbildība būtu jānodod iestāžu vadītāju rokās, kuri esošā budžeta ietvaros vai nu no iekšējām rezervēm vai kā citādāk varētu motivēt labākos darbiniekus un palielināt atalgojuma līmeni.

"Protams, jābūt arī kontrolmehānismiem, lai atkal nevarētu aiziet galējībās, kā tas bija 2006.-2007. gadā, kad tika maksāts par visu," viņš saka.

VK vadītājs atzīst, ka jautājums par atalgojumu nav politiķu aktuālajā dienaskārtībā, tomēr reizēm jāpieņem lēmumi, kas nav ikdienas īstermiņa prioritāšu listē: "Ir jāskatās nedaudz tālāk. Tas ir viens būtisks jautājums, tostarp skatoties uz valsts drošību, jo valsts pārvaldē strādājošie velta savu darba laiku, lai rūpētos par valsts attīstību."

Vadītājs atbild par visu

Vērtējot to, ka šādos gadījumos vadītāju loma pieaugtu, Krieviņš norāda, ka citas izvēles nav un tā ir vadītāju atbildība - ko dara tavi padotie un vai iestāde sasniedz mērķus.

Komentējot problēmas saistībā ar projektu "skolas.lv", par kuru prokuratūra uzsākusi kriminālprocesu, un Valsts kontroles kritizēto e-veselības projektu, Krieviņš norāda: "Es varbūt iešaušu sev kājā, bet man liekas, ka mēs runājam ne tikai par projektu vadītāju atbildību, kas reālajam izpildītājam ir, bet arī par daudz augstāka līmeņa vadītāju atbildību, jo nav jau tā, ka padotie tevi kā valsts sekretāru vai valsts sekretāra vietnieku neinformē par to, kas notiek."

Savukārt, ja kāds ir tik bezrūpīgs, ka neinteresējas par to, kas notiek ar tādiem projektiem, rodas jautājums, vai viņš vispār var būt vadītājs. "Atbildības latiņa ir jāskata daudz plašākā kontekstā un augstākā līmenī, ne tikai pievēršoties reālā darba darītājiem," norāda Krieviņš.

Galējības ir vienmēr

Krieviņš atzīst - ir sāpīgi klausīties stereotipus, ka "ierēdņi neko nedara, ka viņi ir plānā galdiņa urbēji, dzer kafiju un atsēž stundas no pulksten 08:30 līdz 17". Pēdējais, ko viņš dzirdējis medijos - pastāv ierēdnieciskais balss tembrs.

No savas pieredzes gan Krieviņš vērtē, ka tā neesot, jo "ļoti daudzi ierēdņi ir ar lielu misijas apziņu apveltīti cilvēki, atvērti priekšlikumiem, kas strādā ilgas darba stundas ar lielu pašatdevi". Taču bieži vien tiek aizmirsts šiem cilvēkiem pateikties.

"Protams, ekstrēmi ir vienmēr - droši vien ir arī kafijas dzērāji valsts pārvaldē, citādi šādu stereotipu nebūtu. Jautājums ir, kā mēs no viņiem varam tikt vaļā," viņš saka. Krieviņa ieskatā ideālam ierēdnim jābūt labi izglītotam cilvēkam, kurš turpina attīstīties, mācīties, viņam jābūt atvērtam sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem, analītiskam un politiski neitrālam.

"Pašlaik mēs 0-100 skalā [starp kafijas dzērājiem un ideālu] esam aptuveni 65, mums ir kur augt gan attiecībā uz apmācībām, gan sadarbībā ar ārējiem spēlētājiem - nevalstiskajām organizācijām, uzņēmēju organizācijām, medijiem," viņš min. Tāpat uzlabojumi nepieciešami kritiskajā domāšanā, lai lēmumi, kas tiek pieņemti MK, būtu pamatoti ar datiem, nevis -"mums liekas, ka tā vajadzētu būt un tad mēs pēc 2-3 gadiem secinām, ka tas bija nepareizi".

Kā savu prioritāti Krieviņš min to, lai VK strādājošie darbotos kā viena komanda. "Ievērojot to, kam gada laikā VK gājusi cauri, un to, kas redzams no pirmajām sarunām ar darbiniekiem, saprotams, ka šis mehānisms šur tur pieklibo," viņš saka.

Jaunais vadītājs apņēmies tikties ar visiem darbiniekiem, lai saprastu izveidoto struktūru un to, kā tas veicina VK funkciju pildīšanu, tostarp nodrošinot Ministru prezidenta un Ministru kabineta locekļu darbību, proti, sagatavot valdības sēdes un dokumentus tā, lai lēmumu pieņemšana būtu bez problēmām.

Krieviņš arī piekrīt, ka valdības sēdēs arvien tiek skatīti daudzi tehniski jautājumi, piemēram, par ganāmpulkiem, kurus varētu risināt nozares ministrs. Vienlaikus tas esot juristu jautājumus - noteikt, ko paredz Satversme - vai ministri varētu izdot šos noteikumus vai nē. "Manuprāt, tas būtu loģisks risinājums, bet es paļautos uz juristu traktējumu. Un tad būtu jādomā par to, kā varam nodrošināt sabalansētību, lai nebūtu vilinājums kādam iziet ārpus šiem rāmjiem," viņš saka.

Otrs jautājumu bloks saistīts ar valsts pārvaldes politiku, kas sastāv no valsts pārvaldes aspekta un no cilvēkresursu aspekta, kas pašlaik esot svarīgākais, tostarp meklējot risinājumu atalgojuma jautājumu.

Trešais jaunā VK vadītāja darba loks ir komunikācija ar sabiedrību, sadarbības veidošana. Krieviņš apņēmies turpināt bijušās VK vadītājas Elitas Dreimanes laikā uzsākto ideju par iedzīvotāju apkalpošanas centra izbūvi VK telpās.

58 tūkstoši darbinieku nav kritiskā robeža

Atbildot uz jautājumu, vai savulaik izvirzītais virsmērķis "maza un efektīva" valsts pārvalde ir sasniegts, Krieviņš, kurš pats šo mērķi savulaik ieviesis kā viens no līdzautoriem valsts pārvaldes optimizācijas plānam, saka: "Zināmā mērā tas ir ideālais mērķis, ko nekad nevarēs pilnībā sasniegt." Taču tas esot bijis nepieciešams, lai iegūtu jaunu atskaites posmu.

"Virzība mazas valsts pārvaldes virzienā ir notikusi - saskaņā ar statistiku 2008. gadā valsts pārvaldes iestādēs bija nodarbināti 79 tūkstoši cilvēku, bet 2014. gada beigās tie bija 58 tūkstoši. Tas ir par 21 tūkstoti mazāk, tas ir spējš un labs samazinājums, mēs kļuvām efektīvāki," min Krieviņš. Vienlaikus neesot jāapstājas pie šī skaitļa un iespējams kļūt vēl efektīvākiem.

"Vienīgais, es domāju, ka vairs nav jāīsteno lineāri samazinājumi, bet jāskatās detalizētāk un jāsaprot, vai mums tiešām vajag situāciju, kur aptuveni 12-13% no visiem amatiem valsts pārvaldē ir kontroles un uzraudzības jomā?" klāsta VK vadītājs. "Es nesaku, ka kontrole un uzraudzība nav nepieciešama, bet tai jābūt sabalansētai," viņš min.

Ministriju centrālajos aparātos pērnā gada beigās bija aptuveni 3282 darbinieku un vidējais vakanču skaits veidoja 9-10%, kas Krieviņa vērtējumā ir optimāls skaits, taču, visticamāk, iekšējās rezerves iespējams atrast, piemēram, atļaujot iestādēm pašām izvēlēties, kā samazināt izdevumus.

Tas nozīmē, ka izmaiņas iespējams arī pašā VK - Krieviņš apņēmies sākt VK vadības auditu, saprotot, vai iespējams atlaist pāris cilvēkus un tā vietā stiprināt kādu citu funkciju.

Bez žēlastības pret noslēpumu izpaudējiem

Par praktiskajām izmaiņām VK darbā Krieviņš gan pagaidām runā piesardzīgi, skaidrojot, ka pirms lēmumu pieņemšanas vēlas veikt pienācīgu analīzi un aprunāties ar VK darbiniekiem.

Vienlaikus viņš atzīst, ka par dažām izmaiņām jau ir visai pārliecināts, tāpēc analīzi plānots pabeigt līdz šā gada beigām, lai no 2016. gada VK jau sāktu "jaunu dzīvi", arī piesaistot jaunus cilvēkresursus, kur tas nepieciešams.

Tostarp VK jau tagad meklē konsultantu drošības jautājumos un Krieviņš pauž cerību, ka ātri izdosies atrast spējīgu cilvēku. Līdz šim šī štata vieta VK dažādu iemeslu dēļ bijusi brīva.

Vērtējot iepriekš Dreimanes laikā izskanējušos pārmetumus par ierobežotas pieejamības informācijas nopludināšanu no VK, Krieviņš skaidro, ka vispirms viņam jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, lai iegūtu detalizētus faktus.

"Uz to, kas izskanēja publiski, protams, bija sāpīgi noskatīties - ja ir lielas aizdomas, ka no centrālās valsts pārvaldes iestādes ir noplūdusi informācija," viņš vērtē, uzsverot, ka šāda situācija ir nepieņemama.

"Nedrīkst būt tāda situācija, ka kaut kas plūst. Un tas nenozīmē, ka VK ir pret atklātību - visam, kas ir publiskojams, jābūt pieejamam, bet jābūt skaidrai robežai - ja informācija ir klasificēta vai ierobežotas pieejamības, tā nedrīkst iziet ārpus šīs mājas sienām," viņš uzsver.

Ja būs kaut mazākās aizdomas par to, ka informācija plūst neceļos, VK darbiniekiem jārēķinās ar to, ka viņi tiks momentā atlaisti un, iespējams, iestāsies vēl lielākas sekas. "Vairāk nevaram atļauties šādus gadījumus, ģeopolitiskā situācija ir krietni mainījusies," uzsver VK vadītājs.

Parlamentāro sekretāru loma jāstiprina

Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš norādīja, ka ir nopietni jādomā par Ministru prezidenta pilnvaru paplašināšanu, kā arī piedāvāja likvidēt parlamentāro sekretāru amatu un ieviest ministru vietnieka institūciju.

Krieviņš norāda - premjera ietekme ne vienmēr ir pilnvaru jautājums, ļoti daudz kas ir atkarīgs no premjera personības un tā, kā viņš vada. "Ir Ministru prezidenti, kam patīk ļoti direktīvs stils un ir Ministru prezidenti, kas mēģina tomēr lēnāk, bet izrunāties ar visiem un atrast optimālu risinājumu," viņš saka.

Runājot par parlamentāro sekretāru likvidēšanu, Krieviņš min, ka iepriekš konstitucionālo tiesību eksperti runājuši par parlamentāro sekretāru lomas stiprināšanu - lai sekretāri nepieciešamības gadījumā varētu diskusijās aizstāt ministru un viņš pievienojas šai nostājai.

Savukārt ideja par ministru vietnieku izveidošanu nav jauna un šāda veida amati pastāv arī citās valstīs, taču Krieviņa vērtējumā tad rodas problēma ar komandas ķēdi, proti, citās valstīs ministriem nav viens vietnieks, bet vairāki, kas specializējas kādā nozarē un zināmā mērā dublē ministriju departamentu direktoru funkcijas.

"Starptautiskā līmenī saka, ka Latvijas pieeja, ka mums ir strikti nodalīts politiskais līmenis un administratīvais, civildienesta līmenis, ir laba un uzteicama. Tāpēc es būtu ļoti piesardzīgs ieviest ministru vietnieku amatus," saka Krieviņš.

Viņš min, ka drīzāk būtu jādomā par parlamentāro sekretāru stiprināšanu, iespējams, nosakot konkrētas prasības zināšanām, iepriekšējai darba pieredzei utt.