Natālijas Draudziņas vidusskolā Rīgā septembrī mācības sācis kāds 16 gadus vecs bēglis no Afganistānas - Kamrāns Aijubi - vienīgais patvēruma meklētājs, kurš šobrīd skolojas latviešu plūsmas mācību iestādē, sestdien vēsta TV3 ziņu raidījums.
Kamrāns sazināties spēj tikai persiešu valodā, viņš neprot ne lasīt, ne rakstīt. Vismaz pagaidām Latvijas izglītības sistēma bēgļu skološanai nav gatava, pēc šīs pieredzes, sākot skolot bēgli no Afganistānas, atzīst skolas direktors Pēteris Ševčenko.
Kā vēsta TV3, Kamrāns kopā ar ģimeni dzīvojis vienā no Afganistānas reģioniem, ko kontrolē talibi. Lai pasargātu dēlu no neizbēgamās rekrutēšanas, viņa tēvs pārdevis zemi un samaksājis kontrabandistiem, lai tie zēnu aizvestu uz drošāku valsti. Par to, kā nokļuvis Latvijā, Kamrāns nestāsta, vien atzīst, ka Latvijā jūtas droši. "Esmu ļoti priecīgs, ka man piešķīra bēgļa statusu. Šeit nav draudu ne manai veselībai, ne dzīvībai," TV3 ziņām atzīst Kamrāns.
Kā vēsta raidījums, ceļu uz skolu puisis mēro no "Muceniekiem", un skolā mācības sācis pirms divām nedēļām. Sākotnēji skola domājusi, ka puisi varēs iekārtot kādā no klasēm, bet tad atklāts, ka Kamrāna zināšanas nav pat pirmās klases līmenī.
Milzu problēmas viņam sagādjot tieši kontaktēšanās, turklāt ar grūtībām esot izdevies atrast tulku, kurš prastu persiešu valodu. Arī šis tulks Kamrānam un skolai var palīdzēt tikai paša brīvajā laikā, jo tulka pakalpojumus neapmaksā ne valsts, ne pašvaldība, vēsta raidījums.
Skolotāja Ieva Utināne TV3 ziņām atzīst, ka sākotnēji domājusi - tas būs daudz vieglāk, "taču nav šīs kopējās valodas". Kamrānu mācīt viņa sākusi "ar strīpiņām un burtiņiem". Lēnām skolotāja tagad māca viņam izrunāt skaņas. Kamrāns esot centīgs, viņš esot ieinteresēts apgūt latviešu valodu un matemātiku. Skolotāja atzīst, ka gribētu, lai puisis iemācās rakstīt, lai atpazīst visus latviešu burtus. Lai viņš iemācās, varbūt ne ļoti labi, lasīt, kā arī lai spēj saprasties šeit Latvijā vismaz sarunu valodas līmenī.
Skolā Kamrāns pavada vienu mācību stundu dienā. Valsts viņam apmaksā mācību materiālus un pedagogu darbu. Šīs naudas pietiks vēl pusgadam. Vēl gan esot gaidāmas piemaksas no Rīgas pašvaldības par papildus latviešu valodas apmācībām, vēsta TV3.
Skolotāji raidījumam atzinuši, ka finansiāli izdevīgāk būtu mācības pasniegt vienai klasei.
Kā vēsta raidījums, afgāņu bēglis pusdieno skolas ēdnīcā, taču arī tas rada problēmas, jo viņam ir citi ēšanas paradumi. Skolas direktors Ševčenko raidījumam atzīst, ka Kamrāns neēd nekāda veida gaļu. Tāpat "interesants piedzīvojums" bijis ar skolā piedāvāto saldo ēdienu. Kamrāns to pagaršojis ļoti uzmanīgi. Bet tad atzinis ēdienu par labu esam un notiesājis, atzīstot, ka turpmāk šo saldo ēdīs. Direktors raidījumam saka, ka sākotnēji skola nav rēķinājusies, ka ēdināšana radīs šādas problēmas.
Ceļu uz skolu no "Muceniekiem" Kamrāns mēro ar sabiedrisko transportu. Pirmajās nedēļās viņam radušās problēmas ar sabiedriskā transporta kontrolieriem, jo neviens nebija attapies viņam nokārtot e-talonu. Tieši komunikācijas problēmu dēļ strīdā ar kontrolieriem "viņi viens no otra neko nebija varējuši dabūt," stāsta vidusskolas direktors.
Direktors atzīst, ka Kamrāna piemērs rāda: skolas Latvijā bēgļu uzņemšanai nav gatavas.
Tāpat labāk būtu, ja latviešu valoda bēgļiem, kuru valstī nākotnē, visticamāk, būs arvien vairāk, būtu jāmāca jau Muceniekos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
