"Pārskatāmā pagātnē tas nebūtu iespējams. Kāds atvaļināts somu virsnieks man stāstīja, ka pat karavīru pārvietošanās publiskās vietās tika rūpīgi plānota. Tā, lai to neredzētu Padomju Komitejas pārstāvji, kas pēc miera līguma uzraudzīja, lai Somija neaizrautos ar savas armijas stiprināšanu," raksta portāla "Delfi" lasītājs Leons Stiprais.
"Pagājušās nedēļas nogalē piedalījos Somijas galvenā armijas orķestra rīkotajā koncertā. Tas tika rīkots Haminas pilsētas Rezerves virsnieku skolas (RUK) manēžā. Ēka celta vēl Krievijas impērijas laikā. Bija paredzēta kā zirgu manēža topošajiem cara virsniekiem.
Šodien tā ir modernizēta aktu zāle ar gandrīz tūkstoš vietām un labu akustiku. Pārsteidza garderobē strādājošie rezerves virsnieki - instruktori. Neviltota cieņa pret apmeklētājiem un izteikts galantums pret dāmām.
Regulārās iespējas šim orķestrim tikties ar visu valstu vadošajiem militāro orķestru diriģentiem, Haminas Tattoo laikā, liek sev manīt no pirmajām orķestra instrumentu skaņām. Par to liecina maigā, vienotā un apjomīgā orķestra kopskaņa. Somi ir mācījušies no vēstures kļūdām. To es sapratu, klausoties slavenā amerikāņu komponista Džona Filipa Sousa skaņdarbus. Viņš, iegūstot slavu Amerikas un pasaules mērogā, netika pat pie virsnieka pakāpes.
Viņš vēl lielāku slavu ieguva, aizejot no armijas un koncertējot daudzās pasaules valstīs. Šodien viņa marš "Vienmēr uzticīgs" ir ASV Jūras kājnieku oficiālā himna. Lielu pārsteigumu man sagādāja viņa marš "Zvaigznes un strīpas vienmēr (1896)" Es viņu dēvēju par Mikimausa maršu, jo PSRS laikos viņu dzirdēju pasaku filmā par Amerikas slaveno peli. Izrādījās, ka šis muzikālais sacerējums ir ASV nacionālais marš.
Arī Latvijas valdībai vajadzētu mainīt savu nievājošo attieksmi pret militārajiem muzikantiem, sportistiem un cilvēkiem, kas atnesuši pasaules slavu savai valstij.
Man vienmēr šķebināja dūšu, ka sportisti, kas izcīnīja godalgotās vietas pasaules un olimpiskajās spēlēs, dienot armijā, tā arī palika dižkareivju un kaprāļu pakāpēs.
Daudziem no viņiem bija augstākā izglītība. Somijas kara orķestra sastāvā redzēju leitnantus un kapteiņus. Tātad pakāpes atbilstoši viņu izglītībai un nodienētam laikam. Iebildums, ka viņiem ir jābeidz kara akadēmija, ir saldafonisma cienīga atruna.
Manu domu apstiprināja arī pēdējais orķestra atskaņotais darbs. Tā ir visaptveroša mūzikas virsotne. Komponists sers Edvards Elgars. Viņa maršs "Slavas un cerības zeme" kļuva par Anglijas valsts otro himnu. Tā vienoja tautu gan otrā pasaules kara laikā, gan arī šodien, visās lielajās nācijas svinībās. Anglijas karaļnams ieceļ viņu goda pilnajā bruņinieku kārtā. Mūsu komponistiem un sportistiem par to tikai sapņot. Kā bijām zemnieku nācija, tā arī paliksim?
Impērijas marš ir no slavenās filmas "Zvaigžņu kari".
Koncerta nobeigumā kā patīkamu piedevu sajūsminātie klausītāji dzirdēja Somijas armijas "Jēgeru maršu". Es to pieminu tāpēc, ka vārdi šim maršam, pēc leģendas, sarakstīti Liepājā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
