Ratinīka, kura studējusi literatūru Rēzeknes Augstskolā un doktorantūrā Latvijas Universitātē, raksta: "Izrādās, Krivades dzejoļa interpretācija stundā ir pietiekams iemesls, lai es saņemtu aizrādījumu. Saeimas tikumības murgs darbojas."
Viņa arī norāda, ka dzejolis, ja tiek skatīts bez konteksta, tik tiešām ir pikants. Tāpat Ratinīka raksta, ka aizrādījums nācis no skolas administrācijas.
Vēlāk arī Ratinīka atklāja, ka runa bijusi par dzejoli "Svētīgi", Tas publicēts 2007. gada Agneses Krivades grāmatā "Bērnība", kas izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile šo gadījumu atteikusies komentēt un norādījusi, ka par šo atgadījumu nav informēta, kā arī pati nekādus aizrādījumus skolotājai nav izteikusi, vēsta aģentūra LETA.
Kā Ratinīka stāsta portālam "Delfi", direktore oficiāli viņai tik tiešām nekādu rājienu nav izteikusi. "Situācija drīzāk ir iebildums pret teksta saturu. Runāja viņas vietniece. Ja nebūtu piesaukts likums, es netvītotu. Jā, metodoloģiski biju pārdroša, bet mērķis bija runāt par teksta kritērijiem. Vēstījuma joprojām aktuālo saturu," skaidro skolotāja.'
Jau 2007. gadā, iznākot Krivades grāmatai "Bērnība", tā jau tolaik piesaistīja uzmanību. Dzejnieks Kārlis Vērdiņš laikrakstā "Diena" tolaik rakstīja, ka: "minētajā dzejolī "Svētīgi" reliģiskās formulas savītas ar krievu vulgārismiem, rādot raupju, bet ārkārtīgi dzīvelīgu pasaules uzskata ainu - gluži kā amerikāņu bītņiks Alens Ginsbergs sava ne mazāk skandalozā opusa "Kauciens" (1956) noslēgumā, arī Krivade dod savu svētību daudzveidīgajai, juceklīgajai pasaulei, pieņemot visu, kas tajā atrodams."
Vērdiņš rakstīja, ka tieši šis dzejolis kādā grāmatas iznākšanai izšķirīgā sanāksmē 2007. gadā raisījis iebildumus: "nu kā var atbalstīt grāmatu, kurā ir kaut kas tik briesmīgs?" Lai arī liekas dīvaini, ka mūsdienās šādas lietas vēl kādu spēj no sirds šokēt, skaidri redzams, ka Krivade ir izvēlējusies latviešu kultūrā ārkārtīgi nepateicīgo sliktās, niknās meitenes tēlu, kurai nemitīgi saka: "meitenes tā neuzvedas!".
Jau ziņots, ka Saeima šovasar pieņēma daudz kritizētos, Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) rosinātos grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.
Tāpat izglītības iestādēm, izņemot augstskolas, ir jāaizsargā izglītojamais no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.
Vadlīnijas, kas noteiks, kādi materiāli atzīstami par tikumiskiem, bet kādi - nē, jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!