Latvijā iebraucošos bēgļus informēs par aizliegumu sist sievietes un kā sadzīvot ar aukstumu  (76)

Plāns sadalīts trīs rīcības virzienos: "Personu atlase un pārvietošana", "Patvēruma meklētāja uzņemšana, izmitināšana" un "Integrācija". Katrā virzienā ir noteiktas institūcijas, kuras ir atbildīgas par konkrētu uzdevumu īstenošanu.

Bēgļu atlasei paredzēts organizēt ekspertu vizītes uz Itāliju un Grieķiju. Pirms tam paredzēta Latvijas atlases kritēriju nosūtīšana un saskaņošana ar Grieķiju un Itāliju sadarbībā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju. Ar šīm valstīm tiks saskaņots arī Latvijai vēlamais uzņemšanas grafiks un modelis. Pēc tam abas dienvidu valstis Latvijai nodos atlasīto personu dosjē sarakstu.

Atlases vizītes laikā Grieķijā un Itālijā bēgļiem paredzēts sniegt vispārēju informāciju par sociālās dzīves aspektiem, kultūru, valsts iekārtu, Latvijā dzīvojošām tautībām, reliģiju, likumiem un sodiem. Ārzemniekus plānots informēt par to, ka aizliegta vardarbība pret sievieti un bērniem, proti, laulības pārkāpumu gadījumos neseko sankcijas, bet pret bērniem aizliegts vērst noziedzīgus rituālus un kropļošanu. Tāpat patvēruma meklētājus informēs par dabu - Latvijā indīgām dabas veltēm, dzīvniekiem un kā sadzīvot ar aukstumu.

Pēc pārsūtīšanas uz Latviju patvēruma meklētājus izmitinās patvēruma izmitināšanas centrā Muceniekos, kur viņus informēs par viņu tiesībām un pienākumiem. Lai nodrošinātu ārzemnieku uzturēšanos, plāns paredz centra telpu pielāgošanu lielāka patvēruma meklētāju skaita izmitināšanai un centra ēku un katlumājas pārbūvi. Tāpat plāns paredz multifunkcionālā centra izveidi Mucenieku ciemā, kurā būtu pieejamas telpas valodas apguvei, integrācijas pasākumiem un iespējas saņemt citus pakalpojumus.

Plāns paredz migrantu nodrošināšanu ar uztura un pirmās nepieciešamības precēm atkarībā no izmitināšanas vietas, kā arī veikt ārzemnieku veselības pārbaudes. Ārzemniekiem arī būs iespēja saņemt bāriņtiesas pakalpojumus.

Ja Latvija atteiks piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, tad persona varēs labprātīgi izceļot vai arī to izraidīs piespiedu kārtā.

Integrācijas sadaļā plāns paredz pirmos trīs mēnešus patvēruma meklētājus nodrošināt ar latviešu valodas mācībām. Tāpat būs nepieciešama adaptācijas programmu satura un mācību materiālu izstrāde integrācijas nodrošināšanai izglītības iestādē.

Plāns paredz izvērtēt iespēju nodarbināt patvēruma meklētājus pagaidu darbos patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un tā teritorijā, sākot no pirmās ierašanās dienas.

Rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanai ietver integrācijas plāna sagatavošanu, kas paredzētu saistību līguma noslēgšanu, palīdzību nodarbinātības un dzīvesvietas jautājumu risināšanā. Šāds integrācijas plāns ietvertu valodas un kultūras apmācību koordinēšanu, izglītības un sociālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī citus pasākumus.

Integrācijas plāna ieviešanā katram bēglim tiktu piesaistīts individuālais konsultants jeb mentors. Darba grupa piedāvā trīs modeļus, kas nodarbotos ar integrācijas plāna ieviešanu, proti, pirmais modelis paredz, ka tajā iesaistīta Labklājības ministrija sadarbībā ar Kultūras, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, kā arī nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.

Otrais modelis paredz, ka ar integrācijas plāna ieviešanu atbildīgā būtu Kultūras ministrija sadarbībā ar Labklājības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijām, kā arī nevalstiskās organizācijas un pašvaldības. Savukārt trešais modelis paredz, ka atbildīga būtu īpaši šim mērķim izveidota struktūrvienība vai amats Ministru prezidenta pārraudzībā.

Darba grupas izstrādātais plāns paredz padziļinātas informācijas sagatavošanu un sniegšanu patvēruma meklētājiem atbilstoši Kultūras ministrijas izstrādātai integrācijas programmai par sociālās dzīves aspektiem, kultūru, valsts iekārtu, Latvijā dzīvojošām tautībām, reliģiju, likumiem, sodiem.

Pēc lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu plāns paredz veselības apdrošināšanas polises nodrošināšanu bēgļiem uz 12 mēnešiem. Tāpat plāns paredz sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu patvēruma meklētājiem, nepilngadīgo un jauniešu izglītošanos.

Sociālā atbalsta nodrošināšana plāns paredz bēgļus informēt par Latvijā pieejamajām mazcenu īres dzīvesvietām, kā arī sagatavot priekšlikumus par atmaksājamu aizdevumu pirmajai īres iemaksai.

Pabalstu izmaksai pēc statusa saņemšanas plānots sasaistīt ar personas pienākumiem integrācijā, proti, patvēruma meklētājam būs pienākums noslēgt saistību līgumu. Plāns paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu, ka darba attiecību uzsākšanas gadījumā gadu netiek pārtraukta 256 eiro lielā pabalsta izmaksa.

Plāns arī paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu, ka pašvaldība personai, kam piešķirts alternatīvais vai bēgļa statuss, var piešķirt sociālo palīdzību.

Plāns paredz nodrošināt tulku pakalpojumus un to koordināciju saziņai ar pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, pašvaldību darbiniekiem un ārstiem. Dažādu jomu speciālistu apmācības starpkultūru jautājumos.

Plānu šodien vērtēs valdībā.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.