Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile neizslēdz, ka pati varētu izvēlēties nodarbībās izmantot dzejoli, kas pēdējās dienās tajā izmantotu lamu vārdu dēļ izraisījusi ažiotāžu.
TV3 Ziņām ministre pauda cerību, ka šis gadījums neradīs pārspīlētu kontroli un skolotāja profesionalitātes ignorēšanu. "Jābūt sarunai par būtību, nevis bezjēdzīgiem pārmetumiem," uzskata Seile.
Konkrēta mācību līdzekļa izmantošana stundā ir katra pedagoga profesionāla izvēle un atbildība, savukārt atgriešanās pie katra mācību līdzekļa kontroles būtu neuzticības izteikšana ikviena skolotāja atbildības sajūtai, pauž izglītības nozari pārraugošo iestāžu vadītāji.
Jau ziņots, ka pēc kāda dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa izmantošanas mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus mācību procesā vairs nelietot.
Kā norāda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, ir pagājis tas laiks, kad visā valstī bija viena mācību grāmata, kurā katrs vārds bija cenzūras pārbaudīts un neskaitāmās institūcijās saskaņots.
Skolas uzdevums mūsdienīgā izglītības sistēmā demokrātiskā valstī ir ne tikai iemācīt noteiktu faktu daudzumu, bet jo īpaši veicināt spriestspēju, spēju argumentēt, nevis atreferēt iekaltas "pareizās" frāzes, norāda ministre, piebilstot, ka šāda pieeja, neapšaubāmi, prasa lielāku pedagoga atbildību un profesionalitāti.
Izraugoties mācību materiālus, skolotāja uzdevums ir izvērtēt, kādā kontekstā, kāda vecuma skolēniem un, galvenais, ar kādu mērķi konkrētais materiāls tiek lietots. Mācību procesā izmantoto materiālu atbilstības vērtēšana nav atraujama no konteksta, uzskata Seile.
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks piebilst, ka konkrēta mācību līdzekļa izmantošana stundā ir katra pedagoga profesionāla izvēle un atbildība. Pedagogs mācību procesā var izmantot arī izdevumus, kas nav iekļauti VISC apstiprinātajā mācību literatūras sarakstā. Šādā gadījumā atbildību par citu izdevumu izmantošanu mācību procesā uzņemas skola, izvērtējot to ietekmi uz skolēnu personības veidošanos un attīstību un iekļaujot tos skolas mācību procesā izmantojamās literatūras sarakstā.
Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča uzsver, ka likumā skolotājiem ir dots "uzticības kredīts". Piešķirtā autonomija nozīmē aicinājumu skolotājiem vienlaikus būt radošiem un apzināties savu atbildību par bērniem un jauniešiem sniegto zinību atbilstību valsts pamatprincipiem. Atgriešanās pie katra mācību līdzekļa kontroles būtu šī uzticības kredīta atņemšana un neuzticības izteikšana ikviena skolotāja atbildības sajūtai, pauž Juhņēviča.
VISC izvērtē un apstiprina tikai izdevēju iesniegto mācību grāmatu un tām pielīdzināmu izdevumu atbilstību izglītības standartam un mācību priekšmeta standartam, kā arī publisko apstiprinātās mācību literatūras sarakstu. Centra iekšējie noteikumi paredz izvērtēt mācību literatūru ētikas un morāles aspektā (pozitīvs mācību un audzināšanas emocionālais fons, ētiski spriedumi, ētiska un tikumiska rīcība, sociālā atbildība), kā arī tiesiskajā aspektā (cilvēktiesības, tostarp bērna tiesības, rasu, reliģiju, tautību un dzimumu līdztiesības pamatprincipi). Tiek izvērtēts, vai teksti, uzdevumi un ilustrācijas palīdz veidot izpratni par cilvēktiesībām, personas tiesībām un brīvībām, rosina izteikt savu viedokli, pieredzi, diskutēt, vai ir ievēroti vienlīdzīgo iespēju principi brīvi no stereotipiem un diskriminācijas.
Mācību stundās lietotajiem mācību materiāliem ir jāatbilst valsts izglītības standartiem un īstenotajai izglītības programmai. Mācību materiāli un mācību līdzekļi nav jāsaskaņo ne ar Izglītības un zinātnes ministriju, ne kādu citu institūciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
