Diemžēl notikumi Eiropā rāda, ka šāda tipa bēgļu ir salīdzinoši maz. Vairumā ir tādi, kuri vienkārši meklē bagātāku valsti, kur varētu apmesties, lai uzlabotu savus dzīves apstākļus. Tie ir ekonomiskie bēgļi.
Ja sižetos redzam, ka šādi bēgļi spārda ar kājām viņiem pasniegto ūdeni un ēdienu, tad tie ir vienkārši vandāļi. Viņi, kā sižetos ir redzams, ar varu gāžas pāri robežai, demolē svešas valsts inventāru.
Ja Norvēģijā, Zviedrijā šie bēgļi pieprasa ievērot musulmaņu tradīcijas un aizliegt vietējo tautu tradīcijas, tad viņi vairs nav nekādi bēgļi, kuri lūdz palīdzību, bet kļūst par ienaidniekiem. Ne velti atsevišķi musulmaņu līderi piesauc faktu, ka musulmaņi pārņems pasauli un valstis Eiropā kļūs par islāma valstīm.
Ir arī bēgļi nevis no kara pārņemtās Sīrijas, bet arī no nekarojošām valstīm. Kas viņiem meklējams bēgļu rindās. Tātad, personīgi esmu tikai par tādu bēgļu uzņemšanu, kuri patiesi ir bēgļi no bumbām un lodēm.
Kurš to izvērtēs? Vēl jāņem prātā fakts, kuru gan neņem vērā Eiropas valdošie, ka Latvija ir pēc okupācijas periodā savā teritorijā uzņēmusi gandrīz miljonu cittautiešu, kuri vel līdz šim brīdim nav integrējusies Latvijas sabiedrībā un ar naidu uztver savas mītnes zemes tautas dzīves veidu, tradīcijas un arī kā pašu etnosu. Daži ir integrējusies, bet ļoti mazā skaitā, salīdzinot ar naidīgi noskaņoto ļaužu masu.
Tā, ka šis bēgļu jautājums ietver sevī milzu pretnostatījumus "par" un "pret".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
