IMG_1389_2
Foto: DELFI Aculiecinieks
"Satikos ar labu paziņu no Latvijas. Viņš dzīvo Somijā nu jau piecus gadus. Izraisījās saruna par vīriešiem sāpīgu tēmu. Gribu brīdināt, sāka sarunu biedrs, vīriešus nepieļaut kļūdu un sekot savai reproduktīvai sistēmai," raksta portāla "Delfi" lasītājs Leons Stiprais.

"Prostatīts ir daudzu vīriešu lāsts. Parasti vīrieši kaunas par to runāt un bieži zaudē tik svarīgo laiku.

Es savas profesijas dēļ, biju par šo jautājumu informēts. Kādus desmit gadus veicu rūpīgu uzraudzību no pieredzējuša urologa puses. Stāvoklis ar katru gadu kļuva sliktāks, lai gan analīzes uzrādīja, ka audzējs prostatā neattīstās.

Bija apnikušas biežās celšanās naktīs. Nevarēju mierīgi iet uz sabiedriskiem pasākumiem. Jo ik pēc divām, trim stundām vajadzēja meklēt tualeti. Vairākkārtīgi lūdzu savu urologu izlemt jautājumu par operāciju. Viņš to nedarīja pat tad, kad analīžu rādītāji jau skaidri vēstīja, ka ļaundabīgais process ir sācies.

Vēl vajagot pavērot,atnāc pēc trīs mēnešiem, viņš teica. Kas tas bija? Līdzekļu trūkums? Bailes zaudēt savu ilggadējo pacientu? Vai mēs vecie vairs neesam valstij vajadzīgi?

Nekavējoši devos uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu. Tur pēc biopsijas noteica, ka audzējs ir bīstams un piedāvāja radikālu operāciju. Operācija parādīja, ka audzējs ir skāris jau apkārtējos audus.

Pēc trīs mēnešiem stāvoklis būtu jau nekontrolējams.

Bija jāpaiet laikam, lai noteiktu pēc operācijas sekas. Braucu prom uz Somiju pie ģimenes. Dēls stingri pateica, ka jāturpina ārstēšana Somijā. Jo viņu pieredze ir daudz lielāka. Man bija pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Latvija ir Eiropas Savienības valsts. Tas ļāva man saņemt arī medicīnisko atbalstu.

Tika nozīmēta apstarošana. Kursu veica Kotkas pilsētā. Tā ir liela ostas pilsēta.

Slimnīca pārsteidza ar tīrību. Ienākot ambulatorajā daļā, katru reizi jāatzīmējas kompjūtera sistēmā. Vienkārši jāpieliek sava personas karte pie skenera. Tur tu redzi kur un cikos tevi gaida.

Arī apkalpojošais personāls redz, ka esi ieradies. Ievēroju, ka visur ir tualetes. Koridori pa kreisi un pa labi. Vīriešiem, sievietēm un cilvēkiem ar sevišķām vajadzībām. Katrā stāvā. Tualetes ir arī pie kafejnīcas un pašā starošanas nodaļā. Tualetes papīrs, šķidrās ziepes, papīra dvieļi un roku dezinfekcijas līdzekļi tur nekad netrūka. Izbrīnīja arī bidē esamība tualetēs. Visur karstais ūdens. Somu vīrieši tiek pieradināti, ka urinēt stāvus nevajag. Lielu uzmanību slimnīca pievērš cīņai ar hospitālo infekciju.

Tā kļuvusi par lāstu visās slimnīcās. Cīņas veidi ir gaisma, ventilācija, personīgā higiēna un prasme mazgāt rokas. Vismaz pacientu līmenī. Pamācības ir izliktas visās tualetēs. Plakāti aicina ar dakteriem nesasveicināties, paspiežot roku. Viena no svarīgākām un cienījamākām profesijām ir apkopējas. Tās visu dienu kursē ar saviem "tankiem" pa visiem stāviem. Visu trīsdesmit dienu ilgā kursa laikā neredzēju nevienu netīru tualeti. Tualeti man vajadzēja apmeklēt regulāri. Jo viens no noteikumiem, apstarojot prostatas pēc operācijas brūci, bija pilns urīnpūslis.

Tas pasargā no jonizējošā starojuma zarnu traktu. Paši stari ir spējīgi iespiestie dziļi audos un bojāt šūnu DNK. Vēža šūnas ir daudz jūtīgākas pret staru iedarbību. Es neko nejutu. Mati man neizkrita. Caurejas un urinēšanas traucējumi nebija. Katru reizi dabūju starojumu divu Greju lielumā. Kabineta gandrīz tonnu smagās durvis, vērās ciet ar hidraulikas palīdzību.

Katram pacientam uz kursa laiku izdod savu halātu ar personīgo numuru. Par laimi kabinetā par māsiņu strādāja jauka sieviete no Ukrainas,kas pārvaldīja man saprotamu valodu.Pārģērbos speciālā ģērbtuvē. Tad gaidīju priekštelpā,kur varēju palasīt žurnālus un bukletus par alkohola kaitīgumu. Pērējie pacienti sēž citā priekštelpā, kur ir dzeramā ūdens aparāts, liels televizors un žurnāli. Kabinetā uz ekrāniem tava seansa laikā iedegas monitori uz kuriem var redzēt pacienta fotogrāfiju un visus manus ārstēšanas datus.

Somi ļoti ievēro personas datu aizsardzības likumus. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc mani neatļāva fotografēt uz operācijas galda. Principi pāri visam. Pašā kabinetā ir vairākas kameras un skaļruņu sistēma, kas ļauj novērot un sazināties ar pacientu procedūras laikā. Kabinets vēl papildus norobežots ar metru biezu sienu. Tā veido koridoru kas aizsargā pašas durvis un personālu no nejauša atlieku starojuma.

Medpersonāls seansa laikā atrodas citā kabinetā. Izmantojot izdevību gribas pateikt lielu paldies Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uroloģiskās nodaļas personālam. Protams, arī Somijas ārstiem un medicīnas personālam."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!