Vējonis: mēs esam nokļuvuši hibrīdkara ērā  (119)

Prezidents savā runā norādīja, ka atsevišķi hibrīdkara draudi nav jauna parādība. Militārā spēka draudi, ekonomiskais spiediens, enerģijas rezervju nestabilitāte, korupcija, nolaupīšanas, kiberuzbrukumi, valsts kontrolētu mediju propaganda ir jau zināmi. Jaunums, pēc viņa teiktā, ir moderno tehnoloģiju pieejamība pasaulē, mūsdienu paļaušanās uz interneta savienojumiem, kā arī savstarpējā atkarība valstu starpā.

Vējonis uzsvēra, ka transatlantiskā savienība militāri ir pietiekami spēcīga. Viņš gan norādīja, ka tā ir viegli ievainojama, ja kāds vēlas sagraut alianses svarīgāko infrastruktūru, vērtības, tirgu darbību, sabiedrību saliedētību un ekspluatēt vārda brīvību.

Prezidents skaidroja, ka hibrīdkara mērķis, vai to īstenotu Krievija, Irāna vai "Islāma valsts", ir vājināt transatlantisko saimi - padarīt to mazāk pārliecinātu par sevi un mazāk efektīvu, kā arī likt tai šaubīties par tās pamatvērtībām.

"Ja mēs neatbildēsim atbilstoši uz šiem hibrīdkara draudiem, starptautiskās struktūras, kas kalpojušas Eiropas un Amerikas drošībai Aukstā kara laikā, var zaudēt savu vērtību. Mēs varam kļūt par vieglu mērķi šiem plēsējiem. NATO 5.pantam jāaizsargā mūs pret visiem draudiem, kas varētu iznīcināt to, ko pārstāvam," teica Vējonis.

Viņš ierosināja, ka ir jāpabeidz Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerības līguma (TTIP) slēgšana. Tas palielinātu Eiropas un ASV sabiedrību elastīgumu pret jebkuriem ar ekonomisko spiedienu saistītiem draudiem, īpaši enerģētikas drošības jomā. Vējonis piemetināja, ka Latvija 2017.gadā atvērs funkcionējošu Eiropas dabasgāzes tirgu, un aicināja arī amerikāņu kompānijas izmantot Latvijā sniegtās iespējas.

Vējonis norādīja, ka nevajadzētu aizmirst arī par militārajiem draudiem pie Latvijas robežas, kā arī Krievijas vēlmi veidot aviācijas bāzi šajā reģionā. Prezidents norādīja, ka šie arī ir hibrīdkara elementi, kuri ir militāri. Valsts galva solīja, ka Latvija divu gadu laikā sasniegs līmeni, kurā no sava iekšzemes kopprodukta aizsardzībai atvēlēs 2%. Viņš aicināja arī pārējos sabiedrotos īstenot šo vienošanos.

Kā alianses trūkumu Vējonis izcēla skaidru un pielietojamu ierosinājumu, kā arī stratēģijas trūkumu, lai palielinātu sabiedrību elastību pret hibrīdkara draudiem. Viņš norādīja, ka nav skaidra plāna, kā noteikt, atturēt un neitralizēt šos draudus.

Prezidents skaidroja, ka šajā stratēģijā vajadzētu iekļaut arī Baltijas jūras reģiona valstis Zviedriju un Somiju, kuras nav NATO dalībvalstis. Viņš norādīja uz veiksmīgo Baltijas un Višegradas valstu sadarbību drošības jomā, jo Baltijas gaisa telpu sargā arī ungāru lidmašīnas. "Es ticu, ka būtu jāizpēta ASV, Baltijas, Ziemeļvalstu un Višegradas valstu sadarbība, lai veidotu jaunas iniciatīvas pret hibrīdkara draudiem," teica Vējonis.