Vējonis drīzumā varētu nākt klajā ar iniciatīvām, kas regulē MK darbu konflikta laikā  (34)

Endziņš, kura vadītajai komisijai 2. oktobrī notika pirmā sēde, atklāja, ka tās pārstāvji vienojušies strādāt pie diviem jautājumiem. Viens no tiem ir saistīts ar nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) iekārtas likumā un Nacionālās drošības likumā. Grozījumi ir saistīti ar to, lai varētu nodrošināt , ka valsts apdraudējuma gadījumā nerastos situācija, kurā MK nespēj pieņemt lēmumus par nepieciešamo rīcību.

Endziņš norādīja, ka pie šiem jautājumiem jau strādājusi Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas dabra grupa. Nākamā komisijas sēde paredzēta 13. oktobrī, kad tās pārstāvji lems par priekšlikumu tālāku virzību. Gadījumā, ja darbs norisinās kā plānots, Valsts prezidents ar likumdošanas grozījumiem varētu nākt klajā jau oktobra beigās, pieļāva komisijas vadītājs.

Otrs jautājums pie kura strādās komisija ir saistīts ar Tieslietu padomi. Komisija ir iecerējusi veikt tās darbības analīzi, kā arī tiekties gan ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, gan ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis izveidojis Tiesiskās vides pilnveides komisiju. Komisijas darbības mērķis ir sniegt atbalstu Valsts prezidentam Latvijas Satversmē noteikto funkciju īstenošanā un sekmēt demokrātisko tradīciju nostiprināšanu.

Komisija veidota kā konsultatīva un starpdisciplināra zinātniska ekspertu komisija. Par tās priekšsēdētāju Valsts prezidents apstiprinājis Endziņu . Savu ieguldījumu valsts attīstībā apņēmušies sniegt un par komisijas locekļiem apstiprināti arī Ivars Ijabs, Anita Rodiņa, Valts Kalniņš un Inga Vilka.

Iepriekš vēstīts, ka Vējonis iecerējis veikt grozījumus, kuri regulētu MK darbu konflikta gadījumā. Pašreizējā kārtība nosaka, ka valdības sēdē jābūt vairāk nekā 50% no ministriem, lai būtu kvorums un MK varētu pieņemt lēmumus. Prezidents tomēr uzskata, ka var rasties situācija, ka daļa no ministriem nevarēs pieņemt lēmumus, jo tos var izolēt un liegt viņiem ierasties uz valdības sēdi. Tāpat prezidents iepriekš pauda, ka arī Satversmē būtu jānosaka - gadījumā, ja notikusi militāra agresija, armijai ir uzdevums aizstāvēt savu valsti arī situācijā, kurā valdība un prezidents nevar pieņemt lēmumu.