Par uzbrukuma bijušajam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājam Jānim Kažociņam īstenošanu un organizēšanu trīs aizdomās turētie vīrieši atrodas apcietinājumā un ar policiju nesadarbojas, taču arvien vairāk pierādījumu vedina domāt, ka viņi īstenojuši uzbrukumu pēc pasūtījuma, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
"Nekā personīga" atgādina, ka jau nozieguma izmeklēšanas sākumā policija kā vienu no versijām izvirzīja iespējamību, ka uzbrukums bijušajam SAB direktoram bijusi atriebība par divu ietekmīgu čečenu izraidīšanu no Latvijas un arī šobrīd versiju, ka uzbrukums Kažociņam varētu būt saistīts ar izraidītajiem čečeniem, policija neesot atmetusi.
"Šinī gadījumā ir ļoti svarīgi saprast, vai tā ir kāda sadzīviska rakstura informācija, kas ir izraisījusi šo uzbrukumu, vai tas ir bijis rūpīgi plānots. Jebkurā gadījumā, vai tas ir no mums nedraudzīgas valsts izlūkdienesta, vai no kādas nacionālas kopienas nācis - tas būtu jānoskaidro. Jo valsts drošība ir pirmajā vietā un amats, ko Kažociņš ieņēma, ir ne tikai izlūkdienests, bet zināmā mērā arī politisks amats, bez šaubām, jo viņš varēja atļauties teikt diezgan skarbus vārdus par vienu otru notikumu," raidījumam norādīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklis Kārlis Seržants.
Raidījums atgādina, ka pirms trim gadiem SAB divus čečenu uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam pietuvinātus cilvēkus - Timuru Džamaldajevu un Sergeju Novožilovu - atzina par Latvijai nevēlamām personām un izdeva Krievijai. Abi saskaņā ar SAB informāciju rada draudus valsts drošībai un var traucēt noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.
Džamaldajevs un Novožilovs vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), sūdzoties par to, ka, izdodot viņus Krievijai, abi tikuši pakļauti spīdzināšanai un nāves draudiem, jo pirms 17 gadiem kā slepenie Drošības policijas aģenti palīdzējuši no čečenu gūsta atbrīvot trīs Latvijas pilsoņus. Pēc izraidīšanas 2012. gada vasarā viņi izsaukti uz policijas iecirkni Čečenijā, kur smagi piekauti.
Abi tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļautie ir Bislana Abdulmuslimova sievas radi. Saskaņā ar raidījuma vēstīto, laikā, kad notika abu vīriešu izraidīšana no Latvijas, valsts augstākās amatpersonas brīdinātas par iespējamām Abdulmuslimova agresijām un gan tā laika premjeram, gan Saeimas priekšsēdētajai tikusi pastiprināta apsardze.
Latvijai šobrīd jāatbild uz Džamaldajeva un Novožilova advokātu iesniegto sūdzību ECT, tiesa gan, raidījumam nav ziņu, ka SAB gatavotos pārskatīt Kažociņa laikā pieņemto lēmumu.
Jau vēstīts, ka uzbrukums Kažociņam notika 2014. gada 22. janvārī. Kažociņam nodarītās traumas uzreiz pēc uzbrukuma tika raksturotas kā vieglas.
Aizturētie vīrieši savu vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst. Viņiem draud brīvības atņemšana no trim līdz 15 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
