Jau vēstīts, ka pēc Agneses Krivades dzejoļa "ō" jeb "Svētīgi", kas satur rupjus lamuvārdus, analīzes mācību stundā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotājai Ivetai Ratinīkai tika izteikts aizrādījums, bet sabiedrībā sākās diskusijas par to, vai šāda satura vielas analīze ir pieļaujama. Ušakovs uzdeva pārbaudīt, kādi materiāli īsti tiek izmantoti Rīgas skolās.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta preses pārstāve Indra Vilde sarunā ar "Delfi" skaidroja, ka departamentam šobrīd nav skaidrs, kā šo mācību materiālu pārbaudes skolās notiks. Taču departaments plāno šonedēļ organizēt tikšanos ar Izglītības pārvaldes pārstāvjiem, lai lemtu tālāk, kā rīkoties.
Savukārt Rīgas 6. vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš sarunā ar "Delfi" norāda, ka skolām jau tāpat ir daudz darāmā, lai tagad vēl risinātu jautājumus, kas saistās šādiem domes rīkojumiem, turklāt materiālu satura vērtējums jau sen esot skolu darba ikdienas sastāvdaļa.
"Manuprāt, šī tēma tāpat ārpus skolas nekad nav bijusi," norāda Bārzdiņš, pieminot, ka diskutēt par skolēniem pasniegtajiem mācību materiāliem ir skolas ikdiena.
Bārzdiņš arī stāsta, ka skolas, izvēlētos literatūru, pamatos balstās IZM apstiprinātās mācību grāmatās, tāpēc neesot īsti skaidrs, ko tieši dome vēlas pārbaudīt.
Skeptiskāks par domes rīkojumu ir Rīgas 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis, kurš gan pirms sarunas ar "Delfi" piebilst, ka Nils Ušakovs ir direktora darba devējs, un darba devēja dotos uzdevumus skola nemēģina apšaubīt.
Priekulis gan arī uzsver, ka diskusijas par "netikumīgo dzejoli" viņam atgādinājušas par cenzūras laikiem. "Man tāda lieta kā cenzūra nav saprotama. Mēs tomēr dzīvojam demokrātijas laikā. Skolotājs ir ar augstāko izglītību, ja runa ir par 3. ģimnāziju, mūsu skolotāji prot izvēlēties materiālus," skaidro direktors.
Skolotājs, kā precizē Priekulis, ir tāds, kurš prot arī izvēlēties situatīvās pedagoģijas materiālus. "Tas ir, ja pēkšņi parādās jauna aktuāla tematika, piemēram, medijos vai jaunākajā literatūrā, tad skolotājs, izmantojot veselo saprātu, prot izteikt viedokli, prot rosināt diskusiju, vienlaikus viņš ciena skolēnus un viņu viedokli. Savu viedokli neuzspiež," pārliecību pauž Priekulis.
"Jā, mūsu skolā ir latviskas vērtības, pieņemsim, ģimeniskās vērtības, bet, protams, skolotājs tās skolēniem neuzspiež. Viņš var izteikt savu viedokli, savu skatījumu, jo demokrātijā var būt dažādas patiesības," turpina 3. ģimnāzijas direktors. Viņš gan apstiprina, ka skola kāda konkrēta skolotāja stundai izvēlētos mācību materiāls nepārbauda.
"Skolotāju materiālus nepārbaudām, Izglītības likums traktē akadēmisko brīvību. Skolotājs var izvēlēties paņēmienus, metodes. Mēs kopīgi vienojāmies par obligātajām mācību grāmatām. Literatūras skolotāji vienojas par ieteicamo literatūru. Ja pēkšņi kāds vecāks pateiks, ka manam bērnam šo ieteikto grāmatu nevajag lasīt, mēs to respektēsim. Tad vecākiem vienkārši vajadzēs izvēlēties kādu citu grāmatu," skaidro direktors.
Savukārt Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane sarunā ar "Delfi" pauž neizpratni par to, ko tad īsti Rīgas dome vēlas skolās pārbaudīt.
"Es domāju, ka atbildību, izvēlēties mācību materiālus, vajadzētu ļaut pašai skolai. Otrkārt, jāsaprot, kas ir tas, ko Rīgas dome tieši vēlas redzēt. Kas ir tas, kas ir aizliegts. Vēlamies kādu definīciju, skaidrojumu, kas ir tas, kas ir aizliegts," stāsta Bergmane.
"Šobrīd sabiedrībā ir visdažādākie viedokļi, sākot par veselības mācības priekšmeta pasniegšanu, beidzot ar dzejoļu interpretāciju. Aktuālas diskusijas varētu izcelties arī kultūras vēsturē, vizuālajā mākslā. Nav īsti skaidrs, kas ir tas, ko grib pārbaudīt. Ja grib skatīties, tad noteikti ir kas tāds, ko grib aizliegt," bažījas Bergmane, piebilstot, ka Krivades dzejoļa interpretācija stundās būtu pieļaujama, ja to nodrošina profesionāls skolotājs.
"Ir svarīgi, kāds skolotājs šo dzejoli ir izmantojis. Kā viņš skolēniem ir mācījis, kā ir mācījis saskatīt šī dzejoļa jēgu, kā mācījis analizēt izteiksmes līdzekļus. Ja skolotājs ir skaidrojis, kā šie izteiksmes līdzekļi ir izmantoti dzejoļa atklāsmes, un, ja skolotājs prot to tiešām labi paskaidrot, tad es tiešām nesaredzu problēmu. Sarežģījumi būtu tad, ja šo dzejoli nolasītu vienkārši bez dziļākas analizēs," uzskata direktore.
"Mūsu skolā viss ir uz skolotāju atbildību. Ja es sāktu neuzticēties skolotājiem… kaut vai tīri morāli jādod izvēles iespējas skolotājam pašam izvēlēties," pārliecināta ir Bergmane.
Ziņots, ka Ratinīkai, kura par aizrādījumu paziņoja mikroblogošanas vietnē "Twitter", pagājušajā nedēļā tika izteikts aizrādījums par "netikumīga" dzejoļa pasniegšanu un analīzi stundā.
Kā Ratinīka pastāstīja portālam "Delfi", situācija drīzāk ir iebildums pret teksta saturu. "Ja nebūtu piesaukts likums, es netvītotu. Jā, metodoloģiski biju pārdroša, bet mērķis bija runāt par teksta kritērijiem. Vēstījuma joprojām aktuālo saturu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
