Valdība rezervē 100 tūkstošus eiro humānajai palīdzībai bēgļu krīzes risināšanai ES  (3)

Iecerēts, ka līdzekļi humānajai palīdzībai tiks ņemti no budžeta programmas, kas paredzēta neparedzētiem gadījumiem.

Vienlaikus tiek identificēts, kādu materiālo palīdzību Latvija var sniegt ES dalībvalstīm bēgļu krīzes risināšanā, ja tās šādu lūgumu izsaka.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir apzinājis, ka valsts materiālajās rezervēs ir resursi, kuri būtu izmantojami bēgļu krīzes risināšanā.

Rezervēs pieejami trīs tūkstoši palagu un četri tūkstoši segu, kas iegādāti no 1984. līdz 1991. gadam. Tāpat valsts materiālajās rezervēs ir pieejams tūkstotis matraču pārvalku un spilvendrānu, kas iegādāti līdz 1990. gadam, kā arī 200 spilvenu, kas iegādāti līdz 2008. gadam.

VUGD aprēķinājis, ka šo valsts materiālo rezervju kopējā vērtība ir 78,7 tūkstoši eiro.

Pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ("Vienotība") lūguma attiecīgais lēmumprojekts tika iekļauts valdības darba kārtībā un tika atbalstīts.

Septembra beigās ES dalībvalstīm tika nosūtīta humānās palīdzības un krīzes pārvaldības komisāra vēstule, kurā minēts, ka ES civilās aizsardzības mehānismam ir atbalsta loma bēgļu krīzes risināšanā.

Vienlaikus šajā vēstulē dalībvalstis tika aicinātas līdz septembra beigām identificēt civilās aizsardzības resursus, kas tiktu turēti gatavībā un, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, varētu tikt iesaistīti.

Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka Ungārija un Serbija, lai risinātu bēgļu krīzi, šogad jau ir lūgušas palīdzību, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, kur resursi, kuri bija nepieciešami Ungārijai (teltis ar apsildāmām ierīcēm, matrači, spilveni, segas) tika nodrošināti no Dānijas, Slovēnijas, Somijas, Bulgārijas un Polijas.

Vienlaikus Ungārija sniedza atbalstu Serbijai, piedāvājot aizsardzības aprīkojumu, tomēr joprojām ir vajadzības, kas ir svarīgas un vēl nav nodrošinātas (higiēnas preces un resursi guļvietām).

Tuvojoties ziemai, kā arī ņemot vērā bēgļu plūsmas, ir skaidrs, ka šādi resursi būs nepieciešami arī nākotnē un Eiropas civilās aizsardzības sadarbībai šajā kontekstā ir svarīga loma, pauž IeM.

Ņemot vērā minēto, komisārs lūdzis identificēt resursus - izmitināšanas aprīkojumu, medicīnisko palīdzību (vakcīnas, medikamenti), higiēnas un citas pamatpalīdzības lietas, kas varētu tikt mobilizēti, ja tiks saņemts pieprasījums pēc palīdzības, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu.