Rīgā steidzami jāremontē 27 dzīvokļu nami; kopumā sliktā tehniskā stāvoklī ir 200 ēkas  (3)

Vinš norādīja, ka šo māju kopīpašnieki ir lēmuši par uzkrājuma neveidošanu, tāpēc - lai segtu izdevumus, kā viens no variantiem ir apsaimniekošanas maksas celšana. Līdz šā gada beigām RNP ar šo māju kopīpašniekiem organizēs kopsapulces, tostarp iepazīstinās ar ēku tehniskajiem atzinumiem un aicinās vēlreiz uzkrājumus tomēr veidot. Iecerēts, ka līdz novembrim RNP arī sagatavos jaunos apsaimniekošanas maksas piedāvājumus.

Kopumā Rīgā ir vairāk nekā 200 dzīvokļu mājas, kurās nepieciešami remontdarbi to turpmākai ekspluatācijai, pavēstīja RNP vadītājs. Aptuvenās remontdarbu izmaksas varētu būt 12 miljoni eiro, tāpēc tuvāko 15 līdz 20 gadu laikā ar šādu summu būs jārēķinās. RNP iecerējis "visdrīzākajā laikā" uzrunāt kompetentās iestādes, lai uzsāktu sarunas par kopīpašnieku iespēju aizņemties kredītu uz ļoti zemiem procentiem vai pat nulle procentiem. No minētajām 200 mājām 22% dzīvokļu pieder pašvaldībai.

Lai atjaunotu minētās ēkas, būtu nepieciešams palielināt apsaimniekošanas maksu vidēji par 10 eiro uz kvadrātmetru, uzsvēra Lecis.

Savukārt RNP pārstāvis Guntis Kārkliņš paskaidroja, ka RNP to nedarīs, jo iedzīvotājiem nav tādas naudas.

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars ("Vienotība") jautāja, kāpēc RNP nav vērsies pēc finansējuma pieprasījuma pašvaldībā, savukārt Lecis norādīja, ka pārvaldnieks Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā ir iesniedzis visu nepieciešamo remontdarbu apkopojumu un tāmes, taču "atbilstoši RNP rīcībā esošai informācijai, Mājokļu un vides departaments rīkojas atbilstoši finanšu iespējām". Tāpat Lecis norādīja, ka RNP uzdevums nav segt ēku remontdarbus - tas jādara dzīvokļu īpašniekiem un pašvaldības dzīvokļu īrniekiem.

Tāpat Lecis norādīja, ka šā gada laikā RNP dzīvokļu tālākai izmantošanai pašvaldībai ir nodevis vairāk nekā 280 dzīvokļus, un RNP ieskatā tuvāko divu gadu laikā ir "liela varbūtība", ka pašvaldība atgūs vēl lielāku neprivatizēto dzīvokļu fondu.

Jau vēstīts, ka VK revīzijā secinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki apmaksā RNP izšķērdību, nolaidību un nelikumīgas darbības. Tostarp arī apmaksā fiktīvi nodarbinātus darbiniekus, biznesa pusdienas un nenotikušus remontdarbus.

Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departaments konstatējis, ka RNP neinformē savlaicīgi dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus par konstruktīvo elementu un inženiertehnisko iekārtu tehnisko stāvokli, lai savlaicīgi novērstu avārijas situācijas un veidotu uzkrājumus nepieciešamo remontdarbu veikšanai, dzīvojamo māju ikgadējie vizuālās apsekošanas akti tiek sagatavoti formāli, līdz ar to tie nesniedz priekšstatu par ēkas kopējo tehnisko stāvokli. Konstatēti gadījumi, kad viens nekustamais īpašums sastāv no vairākām ēkām, bet vizuālās apsekošanas akts ir viens, un minētā akta piezīmju daļā nav norādes par apsekoto celtni.

Tāpat RNP nepietiekami pārbauda patvaļīgu dzīvokļu pārbūvi, nenodrošina notekcauruļu remondarbus, kas koka ēkām nodara būtiskus bojājumus, nepietiekami kontrolē ūdens starpību veidošanos, netiek nodrošināta pārvaldīšanā nodoto Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonās esošo ēku un būvju uzturēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, netiek nodrošināta visu objektu uzskaite, kas liecina, ka visi objekti dabā netiek regulāri, vismaz vienu reizi gadā, apsekoti, ēku koplietošanas telpas ilgstoši netiek atbrīvotas no sadzīves priekšmetiem un atkritumiem.

Prokuratūra nolēmusi sākt kriminālprocesu saistībā ar RNP konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, savukārt RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzdevis domes Audita un revīzijas pārvaldei veikt pārbaudi RNP. Atbilstoši uzdevumam, uzņēmumā tiks veikta finansiāli saimnieciskās darbības revīzija, tostarp, par veiktajiem iepirkumiem.

RNP pieder Rīgas pašvaldībai. Uzņēmums izveidots, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldīšanas kapitālsabiedrības. Kompānija apsaimnieko 4300 ēku, kurās pakalpojumus saņem gandrīz 180 tūkstoši klientu.