Brocēnu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Sproģis saglabā savu amatu  (311)

Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Barona informēja, ka pret Sproģa atbrīvošanu no amata balsoja astoņi deputāti, divi balsoja par atbrīvošanu, bet viens deputāts atturējās.

Jau ceturtdien pa dienu sasauktā ārkārtas sēde kvoruma trūkuma dēļ tika pārcelta uz pulksten 20:30, jo paši deputāti, kuri bija ierosinājuši skatīti jautājumu, pirms sēdes sākuma zāli pameta. Domes priekšsēdētāja Solvita Dūklava (Latvijas Zaļā partija) pieņēma lēmumu sēdi pārcelt uz vēlāku laiku.

Ārkārtas domes sēde tika sasaukta, jo saistībā ar finanšu pārkāpumiem, ko Brocēnu novada pašvaldībā atklājuši Valsts kontroles (VK) revidenti, pieci Brocēnu novada domes deputāti parakstīja iesniegumu novada domes priekšsēdētājai Dūklavai, prasot domes ārkārtas sēdē lemt par domes priekšsēdētāja vietnieka Sproģa atbrīvošanu no amata.

Pieprasījumu sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Sproģa atbrīvošanu no amata bija parakstījuši pašvaldības opozīcijas deputāti Zigmunds Georgs Fīrers, Ansis Ābuls, Gatis Balahovičs, Inese Didrihsone un Rinalds Rullis, kuri Brocēnu novada domē pārstāv Latvijas Zemnieku savienības (LZS) frakciju, informēja Brocēnu pašvaldības LZS frakcijas vadītājs Fīrers.

Sproģis iepriekš atzina, ka vēl nebija redzējis deputātu iesniegumu, kurā viņi prasa sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par viņa atbrīvošanu. "Man nav zināmi šo deputātu argumenti, tāpēc nevaru to komentēt," norādīja Sproģis. Viņš uzsvēra, ka attiecībā uz tieši viņa atbildības jomām, piemēram, komunālo saimniecību, VK ziņojumā nav izteikti nekādi pārmetumi.

Likums "Par pašvaldībām" noteic, ka domes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt ārkārtas sēdi, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa deputātu. Brocēnu novada domē ir 15 deputāti. Līdz ar to piecu deputātu parakstīts iesniegums uzliek par pienākumu pašvaldības vadītājai sasaukt domes ārkārtas sēdi. Domes ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, izņemot atsevišķus likumā paredzētos gadījumus.

Kā norāda iesnieguma autori, 1. oktobrī publicētais VK ziņojums parāda, ka nelikumīgās darbības nav iespējams izskaidrot tikai ar ielaistām problēmām pašvaldības darba organizācijā, kas saņemtas "mantojumā" no iepriekšējās domes vadības, uz ko iepriekš masu medijos norādījusi pašreizējā domes priekšsēdētāja Dūklava.

"Jāsaka, abi pašreizējie domes vadītāji jau ilgāku laiku ievēlēti Brocēnu novada domē - Solvita Dūklava bija "priekšgājēja" vietniece no 2009.gada un pašreizējais vietnieks Ārijs Sproģis bija "priekšgājēja" pirmais vietnieks no 2002.gada," teikts pašvaldības opozīcijas deputātu paziņojumā masu medijiem.

"Domes opozīcijā esošā LZS frakcija jau no 2015.gada februāra ir vairākkārt pievērsusi domes vadības un valdošās koalīcijas deputātu uzmanību nepieciešamībai ātri un efektīvi sakārtot pašvaldības finanšu sistēmu, taču atbalstu nav saņēmusi. Mēs uzskatām, ka par izveidojušos situāciju kādam no abiem pašreizējiem pašvaldības vadītājiem ir jāuzņemas politiskā atbildība, atkāpjoties no amata," teikts LZS deputātu paziņojumā.

Brocēnu domes LZS frakcija ir iesniegusi pieprasījumu domē par ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai lemtu par domes priekšsēdētāja vietnieka Sproģa atbrīvošanu no amata.

Iesniegumā opozīcijas deputāti pauž viedokli, ka lielāko politisko atbildību par ilgstoši pieļautām nelikumībām būtu jāuzņemas domes priekšsēdētāja vietniekam Sproģim, kurš šo amatu ieņem jau vairākus deputātu sasaukumus: "Visu Valsts kontroles ziņojumā ietverto laiku Ārijam Sproģim bija pilnas tiesības rīkoties ar domes finansēm un mantu." Opozīcijas deputāti norāda, ka Sproģis ir "Zaļās partijas Brocēnu novada nodaļas vadītājs, bijušais mēra kandidāts un līdz ar to valdošās koalīcijas vadītājs". Tā kā valdošo koalīciju domē pārstāv visas ilggadējās domes vadošās amatpersonas, opozīcijas deputāti secina, ka "Brocēnu novada domes valdošā koalīcija ir pilntiesīga iepriekšējo gadu varas pēctece un mantiniece".

Kā ziņots, Brocēnu novadu VK minējusi kā spilgtu piemēru pašvaldībām, kur joprojām turpinās iepriekšējos gados sāktā prakse - prettiesiski izmaksāt naudu amatpersonām, slēpjot to ar izdomātiem mērķiem.

Brocēnu novada pašvaldībā pretēji zvērinātu revidentu atzinumam vairākus gadus pēc kārtas par priekšzīmīgu pašvaldības grāmatvedību, revidenti atklājuši pretēju situāciju, proti, nav izveidota iekšējās kontroles sistēma grāmatvedības kārtošanai bez krāpšanas un kļūdām.

Revidenti secinājuši, ka grāmatvedības dati vairākos gadījumos ir sagrozīti, lai slēptu patiesos partnerus un izmaksātās summas. Tāpat fiziskām personām bez pamatojuma ir izmaksāti aptuveni 100 000 eiro, bet amatpersonām ir izmaksāti vismaz 85 000 eiro, veicot nepatiesus ierakstus. Piemēram, ir izmaksāta nauda, norādot, ka tā bijusi pašvaldības dotācija iedzīvotājiem vai kā pakalpojuma apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam.

Nelikumīgas bijušas arī piemaksas pašvaldības deputātiem, tāpat nelikumīgi izlietoti vairāk nekā 5000 eiro, apmaksājot juridiskos ārpakalpojumus.

Par šiem un vēl vairākiem citiem pārkāpumiem VK jau laikus ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Finanšu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.