Saskaņā ar 2015. gada augustā VSAA uzskaitē esošiem datiem cilvēku ar invaliditāti skaits salīdzinājumā ar 2015. gada 1. janvāri palielinājies no 168496 līdz 171492, t.i., par 2996. Pareizinot šo skaitli ar vidējo invaliditātes pensiju mēnesī un pieskaitot citus ārstniecības izdevumus, zaudējumi gadā sastādīs daudzus miljonus eiro daudzu gadu garumā Veselības ministrijas (VM) kļūdainās iniciatīvas rezultātā, liekot ģimenes ārstiem ierobežot valsts apmaksāto izmeklējumu un kompensējamo medikamentu izrakstīšanu.
Turklāt VM absurdi un kaitnieciski tiek minēts, ka šogad apjoms uz laboratorijas pārbaudēm esot samazinājies par 400000 eiro, bet kompensējamiem medikamentiem – par 700000 eiro. Atsevišķus ģimenes ārstus vajadzētu brīdināt, pat atlaist no darba par rupjiem pārkāpumiem šajā sakarībā, nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, nenākšanu uz pieteiktajām mājas vizītēm (Veselības centrs "Pļavnieki"), atbrīvot no lielās maksas par ģimenes ārsta mājas vizīti akūtos un hronisko slimību saslimšanu gadījumos, arī slimnīcās, tādējādi mazinot cilvēku ar invaliditāti skaitu Latvijā.
Netiek pildīti pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā ANO Ģenerālajai Asamblejai dotie solījumi, pievienojoties ANO Invalīdu tiesību deklarācijai – nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.
Sakarā ar straujo cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugumu, kuri cietuši autoavārijās, citos negadījumos vai negaidītas slimības dēļ, Nacionālais Veselības Dienests ziņo, ka uz 2015. gada 1. janvāri izveidojusies milzīga vairāku gadu 25219 pacientu gara rinda uz pastāvīgi sāpošo lielo locītavu nomaiņas endoprotezēšanas operācijām, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugusi par 2000 pacientu. Pēc neoficiālas profesora informācijas vairāk nekā 1500 pacientu nomiruši savu rindu nesagaidot.
Ja šogad ir plānotas 3429 hospitalizācijas lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām, ar šīm operācijām plānoto finansējumu 5938586 eiro apmērā, tad šodien 2016. gadā plānoto lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju skaitu un nepieciešamo finansējumu 24.09.2015.Nr.01-12.01/3694 vēstulē Veselības ministrijas Valsts sekretāra p.i. K. Kestners nezina.
Biedrība "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" iesaka novirzīt vairākus miljonus ES struktūrfondu līdzekļu, kas paredzēti cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai, jo endoprotezēšanas operāciju izdarīšanas rezultātā liela daļa no viņiem atgriežas ar labiem panākumiem darba tirgū, savā profesijā. Jo to paredz Regulas 3. panta pirmā daļa. Tematiskā mērķa "veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju" ietvaros atbalstu var sniegt:
- aktīvai iekļaušanai, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību;
- visu veidu diskriminācijas apkarošanai un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai;
- sociālai uzņēmējdarbībai, profesionālās integrācijas sociālos uzņēmumos un sociālas un solidāras ekonomikas veicināšanai, lai sekmētu nodarbinātības pieejamību.
Šajā sakarībā jāmin, ka pēdējos gados nepārtraukti pieaug cilvēku ar invaliditāti skaits. Tā salīdzinājumā ar 2009.gada 1.janvāri VSAA uzskaitē esošo cilvēku ar invaliditāti skaits palielinājies par 49674 (vai 41,8%) un sastāda 168496 cilvēku. Tāpēc pieaudzis ļoti liels pieprasījums pēc lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām, tehniskajiem palīglīdzekļiem, izmeklējumiem, kompensējamām zālēm, dārgām ģimenes ārsta mājas vizītēm akūtos un hronisko slimību saasinājuma gadījumos (ko ne katrs var atļauties) u.c. Nav pieejami visiem jaunākās paaudzes efektīvākas zāles. Turklāt mirstība ir augsta salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni.
Pateicamies visu Saeimā pārstāvēto partiju deputātiem par otrajā un trešajā lasījumā atbalstītiem deputātu J.Stepaņenko, A.Barčas, I.Parādnieka, M.Bondara un A.Platpera iesniegtiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, (kuri Saeimā nobalsoti pēc vairākkārt ITAC iesniegtiem argumentētiem priekšlikumiem likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (Nr.209/Lp12), papildinot patērētās elektroenerģijas samazinātas maksas saņēmēju sarakstu ar ģimenēm, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai cilvēks ar ļoti smagu invaliditāti, ar 1.invaliditātes grupu.
Pateicamies par atbalstu Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai, kā arī Saeimas Tautsaimniecības komisijai.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu lūdzam Ministru kabinetu piešķirt patērētās elektroenerģijas atvieglojumus ģimenēm, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai cilvēks ar 1. Invaliditātes grupu tādā pašā apmērā kā daudzbērnu ģimenēm.
Turklāt jāatzīmē, ka bijušā premjera M.Gaiļa laikā tika parakstīts Nacionālais Ziņojums ANO Sociālās attīstības galotņu konferencei, kurā tika minēts, ka Latvijā sociāli visneaizsargātākie ir cilvēki ar invaliditāti.
No elektroenerģijas sadārdzināšanās visvairāk cietīs tieši cilvēki ar invaliditāti.
Šajā sakarībā jāņem vērā , ka cilvēki ar invaliditāti, salīdzinājumā ar pārējiem cilvēkiem , ir zaudējuši cilvēkiem pašu dārgāko – veselību!
Un šajā sakarā izdevumi viņu veselības aprūpei, medikamentiem u.c., kā arī elektroenerģijas patēriņš šajās ģimenēs ir ievērojami lielāks.
Turklāt no nelaimes auto avārijā, citā negadījumā, vai negaidītas slimības dēļ, nav pasargāts neviens. Elektroenerģijas straujais sadārdzinājums ir sods par invaliditāti!
Daudzi cilvēki ar ļoti smagu un smagu invaliditāti un bērni ar invaliditāti, ņemot vērā viņu smago veselības stāvokli un mazkustīgo dzīves veidu, daudz laika pavadot mājās, gultā, jāpieskata un nevar atstāt vienus, viņu skaits ir salīdzinoši neliels) daudz patērē elektroenerģiju, skatoties televizoru, izmantojot datoru, e-pastu, faksu, telpu apgaismojumu, radio, kā arī dažādu fizioterapijas un neredzīgo cilvēku tehnisko palīgierīču, elektriskās apsildīšanas, elektriskās plīts, tējkannas u.c. ierīču darbināšanai. Kā arī, lai uzturētu saikni ar ārpasauli, sabiedrību u.c.
Daudzi iedzīvotāji ir izmisumā, ka nevar samaksāt par sadārdzinātiem komunālajiem maksājumiem, apkuri, medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumiem), dārgo dienas maksu slimnīcās un dārgo maksu par ģimenes ārsta mājas vizīti , izmeklējumiem, speciālistiem (ļoti garas rindas), pārtiku u.c.
Kā jau sākumā minēts, pēc neatkarības atjaunošanas Latvija pievienojās ANO Invalīdu tiesību deklarācijai un solīja ANO Ģenerālajai Asamblejai nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.
Kaut gan toreiz stāvoklis ekonomikā bija daudz smagāks un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki, 1992. gadā valdība un deputāti pieņēma likumu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību".
Toreiz valsts apmaksāja cilvēkiem ar smagu invaliditāti ārstniecību ambulatori, slimnīcās, rehabilitācijas iestādēs (lai saņemtu šos pakalpojumus, iepriekšējā Saeimā, kad Sociālo un darba lietu komisiju vadīja J.Stalidzāne, tika pieņemta diskriminējoša norma pēc vecuma pazīmes, pret ko iebilda toreizējais Tiesībsargs R.Apsītis un ITAC), zobārstniecības un zobu protezēšanas pakalpojumus, pat vitamīnus, kā arī braukšanu sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā, kā arī savlaicīgi nodrošināja ar nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un to remontu, invalīdu uzņēmējdarbībā bija noteiktas visas nodokļu atlaides u.c.
Latvijā veselības aprūpes finansējums ir viens no vismazākajiem ES, bet pacienta līdzmaksājumi ir vieni no lielākajiem. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvijā ārstniecība slimnīcās un ģimenes ārsta mājas vizīte ir ievērojami dārgāka. Kompensējamo zāļu finansējums uz vienu iedzīvotāju ievērojami atpaliek no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
