"Mēs dzīvojam neiecietīgā sabiedrībā. Tā nav pieņemoša un nav iecietīga," sarunā ar portālu "Delfi" atzīst HIV un AIDS skārušo cilvēku atbalsta centra "DIA+LOGS" sociālo un HIV profilakses programmu vadītāja Agita Sēja.
Portāls "Delfi" ar Sēju sarunājas neilgi pēc tam, kad no Rīgas ielām pēc Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) ierosmes tika aizvākti centra "DIA+LOGS" kampaņā "Mana Rīga – no ienaida brīva!" izvietotie sociālās reklāmas plakāti "Esi iecietīgs!", kuros biedrība atgādināja, ka atbalsts var mainīt citu cilvēku dzīves. Sēja gan par šo "plakātu" jautājumu nevēlas runāt, lai neradītu ap to lieku ažiotāžu. Tomēr viņa pauž neziņu par to, kā Stepaņenko iniciēto likuma grozījumu interpretācija ietekmēs biedrības piedāvāto lekciju saturu, proti, vai lektori turpmāk drīkstēs detaļās stāstīt par HIV profilaksi.
"Mēs esam biedrība, pie kuras nāk narkotiku lietotāji, gan homoseksuāli orientēti cilvēki, gan bezpajumtnieki, gan invalīdi. Viņi nāk pie mums, tāpēc, ka mēs nevienu nešķirojam. Mēs neprasām: "Kas tu esi?"," par centru stāsta pārstāve. "Mēs redzam, ka viņš ir cilvēks, kuram ir vajadzīgs atbalsts vai palīdzība. Iespēju robežās mēs to arī sniedzam. Viņi te nāk, jo mēs viņus pieņemam," saka Sēja.
Slēptā diskriminācija
"Man likās, sabiedrība gāja uz labo pusi," norāda centra "DIA+LOGS" pārstāve, sakot, ka "šogad pēdējie gadījumi, ar kuriem es saskāros, mani atsvieda kādus 20 gadus atpakaļ".
Pie Sējas centrā vērsusies kāda sieviete, kura vēlējusies ar HIV inficētu bērnu iekārtot bērnudārzā, taču viņai atteikts. "Viņa labu gribēdama bija pateikusi, ka bērniņš ir HIV pozitīvs. Viņai atteica vietu bērnudārzā. Toreiz es biju pilnīgi šokā," saka organizācijas pārstāve.
"Es negaidīju, ka kaut kas tāds var notikt. Protams, viņai nepateica, ka šī [HIV inficēšanās] iemesla dēļ. Bet pateica, ka nav vietas, kaut gan līdz tam viņai teica, ka vietas ir. Tā ir slēptā diskriminācija, jo neviens acīs nepateiks, bet netieši tas tiek darīts joprojām, tāpēc es saprotu, ka nekas nav mainījies diemžēl," secina Sēja.
Bērnudārzos un jaunāko klašu skolās valda mīti. "Tie bērni taču kaujas, un kož viens otram, kas tik viss nenotiek!" ironizē centra pārstāve, taču iestāstīt cilvēkiem to, ka "iekožot nekādi nevar inficēt otru cilvēku, nav iespējams".
No slēptās diskriminācijas važām nav pasargāts neviens. Sēja zina stāstīt, ka viens no centra klientiem atlaists no darba ēdināšanas sfērā, visticamāk, tieši HIV inficēšanās dēļ, lai gan "uz papīra" – štatu samazināšanas dēļ. Jaunais vīrietis mēģinājis atrast citur darbu tajā pašā jomā, taču viņu piemeklējis līdzīgs scenārijs, kā gadījumā ar HIV pozitīvo bērniņu. Lai gan sākotnēji teikts, ka ir vieta, kur strādāt, taču pēc tam paziņots, ka vietas vairāk nav. Un tas atkārtojies vairākas reizes.
Lekcijas par inficēšanās riskiem "tikumības" grozījumu ēnā
Sabiedrībā "iesēdies" priekšstats, ka ar HIV inficējas tikai narkotiku lietotāji, homoseksuāli cilvēki un sievietes, kas sniedz seksuālus pakalpojumus par samaksu, tāpēc nereti, ja sabiedrība uzzina, ka kāds ir inficēts ar HIV, šim cilvēkam tiek "piešķirta" kāda no iepriekš minētajām "birkām". "Dia+logs" pārstāve gan vērš uzmanību, ka pēdējo gadu laikā statistika ir mainījusies – tieši pēdējos gados arvien vairāk heteroseksuālu cilvēku inficējas ar HIV.
"Līdz ar to, ja inficējas jauni un skaisti cilvēki – vienalga tā attieksme pret viņiem ir tāda… Mūsu sabiedrība nav gatava pieņemt cilvēkus, kuri kaut kādā veidā ir savādāki," saka Sēja.
"Ja mēs šodien runājam par HIV inficētajiem, tad mums ir jārunā par narkotiku lietošanu un par seksu. Mēs nevaram runāt par kaut ko mistisku. Šī HIV profilakse saistās ar konkrētām lietām. Man ir jāsaka, ja tu lieto narkotikas, tad tikai vienmēr ar savu šļirci, jo tā ir HIV profilakse," atklāj Sēja.
"Tagad es saprotu, ka būs stipri jāpiedomā, piemēram, ja es gribēšu teikt, ka, ja tev ir sekss, ir vienmēr jālieto prezervatīvs. Arī pareiza prezervatīva lietošana un vilkšana, ko mēs arī demonstrējam. Es nezinu, kā tur būs," par biedrības organizēto mācību stundu satura nākotni aizdomājas "DIA+LOGS" pārstāve.
Sēja arī piezīmē, ka līdz šim jauniešiem par šādiem tematiem nav bijis problēmu runāt. Lai gan pārsvarā jaunieši "ļoti daudz zina", dienas centros šī situācija atšķiras: "Mums bija pagājušo gadu projekts, kur mēs gājām arī pa dienas centriem, kas ir vairāk bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm. Tā situācija bija ļoti atšķirīga - skolās bija ļoti labas zināšanas, bet jauniešiem dienas centros bija ļoti daudz jautājumu. Jau ļoti konkrēti jautājumi, ļoti konkrēti par ļoti konkrētām lietām. Tās zināšanas bija ļoti aptuvenas, bija dīvaini priekšstati."
Aiz skaitļiem
Biedrība gada laikā izdala aptuveni 300 000 šļirču un savāc aptuveni 250 000 izlietoto. Kā stāsta Sēja, biedrības darbs ir smags un grūts, bet tas ir ļoti vajadzīgs: "Tas ir darbs, kas noteikti jādara. Arī pēc statistikas var redzēt, cik ļoti samazinājusies HIV infekcija tieši narkotiku lietotāju vidū. Tas ir pateicoties tam, ka tiek veikts šis kaitējuma mazināšanas darbs."
Tomēr oficiālā statistika, ko apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs, parāda tikai reģistrētos inficēšanās gadījumus. Tas nozīmē, ja cilvēks veicis testu biedrībā un saņem pozitīvus testa rezultātus, bet nav devies tālāk un stājies uzskaitē, viņš oficiālajā statistikā neparādīsies.
"Starptautiskās organizācijas lēš, ka ir apmēram divas, trīs līdz pat četras reizes augstāks inficēto skaits, nekā tas ir reģistrēts. Tā arī droši vien ir," secina "DIA+LOGS" pārstāve.
"Cik jūs varat Latvijā nosaukt HIV pozitīvus cilvēkus, kuri atzinušies publiski?" retoriski vaicā Sēja. "Tas ir ārkārtīgi drosmīgs solis," saka organizācijas pārstāve, norādot, ka ir ļoti daudz gadījumu, kad pēc biedrības veiktā testa, cilvēki izvēlas uz tālākām pārbaudēm neiet, un tas ir "dažādu iemeslu dēļ. Viens no iemesliem ir tas, ka visi uzzinās. Te atkal ir stāsts par sabiedrības izpratni."
Biedrības piedāvātā iespēja veikt testus šķiet vilinoša tiem cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par kādu inficēšanos, taču ir bail iekļūt "oficiālajā" uzskaitē, jo biedrības piedāvātais tests ir anonīms.
"Pozitīvs testa rezultāts vienmēr cilvēkam ir šoks. Cilvēkam, kurš nelieto narkotikas. Ja cilvēks lieto narkotikas, viņš vairāk vai mazāk vienmēr ir gatavs tādam rezultātam. Nevar teikt, ka viņš ir gatavs, bet viņš vismaz zina, ka varētu būt. Līdz ar to šis šoks ir mazāks," stāsta Sēja.
"Narkotiku lietotājiem ir labākas zināšanas par to. Mēs viņiem stāstām, arī viņi stāsta tālāk savām paziņām. Viņi ir arī pieņemošāki, viņi nekad neatstums cilvēku, kurš ir inficēts. Vienalga ar ko. Taču šīs zināšanas ne vienmēr attur no tā, ka viņi inficējas."
HIV inficēto skaits ir augošs, tomēr visvairāk jaunu inficēšanās gadījumu (vairāk nekā 800) fiksēti 2001. gadā, kad Rīgā ienācis lēts heroīns lielos daudzumos, tieši tad šī infekcija izplatījās narkotiku lietotāju vidū.
Statistikas dati liecina, ka ar HIV un citām infekcijām, ko var iegūt seksuālu kontaktu ceļā, visbiežāk inficējas seksuāli aktīvi jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. "Mēs rēķinām, ka šogad būs vairāk inficēšanās gadījumu nekā pagājušo gadu," norāda Sēja. "Noteikti būs vairāk tieši heteroseksuālo kontaktu ceļā inficēto. Tur tieši jārunā par drošu seksu. Ir jāstāsta un jārunā," rezumē "DIA+LOGS" pārstāve.
Bez lekcijām skolēniem biedrība rīko lekcijas speciālistiem un pacientiem, kā arī citus izziņas pasākumus, tostarp informatīvas akcijas Rīgas ielās. Tāpat biedrība "DIA+LOGS" organizē Latvijas "badiju" kustību HIV inficētiem cilvēkiem.