Kudors: katrs Lukašenko solis attiecību uzlabošanai ar ES nenozīmē attiecību sabojāšanu ar Putinu  (3)

Vaicāts par ES lēmumu uz laiku apturēt pret Minsku vērstās sankcijas, Kudors sarunā ar norādīja, ka viena no prasībām, kas izskanēja no ES puses Baltkrievijai, bija politieslodzīto atbrīvošana, kas tika arī izdarīts. "Šī iemesla dēļ jābūt pozitīvam ES solim Baltkrievijas virzienā," viņš sacīja.

Tāpat Kudors norādīja, ka ES un Baltkrievija vēlējās, lai Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu process paiet mierīgi, neatkārtojot 2010.gada scenāriju, kad tika arestēti vairāki opozīcijas pārstāvji, bet vairāki protestētāji - aizturēti. Viņš arī skaidroja, ka Lukašenko sācis pozitīvāk runāt par tuvināšanos ar ES un tālāko sadarbību, līdz ar to varot sacīt, ka tāda mērenāka un pozitīvāka komunikācija nodrošināja, ka protesti netika vardarbīgi apstādināti.

Vaicāts, kādēļ ES ir būtiski uzlabot attiecības ar Lukašenko, Kudors norādīja, - ja nestrādā ārpolitika, kurā Lukašenko tiek kritizēts par demokrātijas un cilvēktiesību problēmām, ES Austrumu partnerības ietvaros var mēģināt ilgtermiņa iesaisti. "Ar kritizēšanu Baltkrievija tiek stumta tuvāk Krievijai, savukārt tā nemāca demokrātiju, jo tā to nemaz nespēj, jo pati neievēro," viņš sacīja, piebilstot, ka Krievija atsevišķos jautājumos pieiet stratēģiskāk.

"Brīžos, kad Lukašenko prasa Krievijai aizdevumus Baltkrievijai, tā parasti tos arī piešķir, bet Krievija ar vienu roku dod un ar otru mēģina arī atņemt, pārņemot stratēģiskos uzņēmumus," uzskata Kudors, par piemēru minot 2011.gadu, kad nācās pārdot pēdējos 50% no uzņēmuma "Beltransgaz". Kodors uzskata, ka tādējādi Krievija mēģina kontrolēt un iespiesties Baltkrievijā, izmantojot citas metodes.

Viņš arī norādīja, ka ES ir jābūt balstītai uz vērtībām, bet, no otras puses, specifiskās iekšējās situācijas dēļ pašā Baltkrievijā un Krievijas enerģētikas subsidēšanas dēļ, piedāvājot zemākas cenas, normatīvā ārpolitika viņu virzienā nav strādājusi, tādēļ nepieciešama aktīvāka iesaiste, veicinot cilvēku ceļošanu. Kudors pauda uzskatu, ka ilgtermiņā tas varētu mainīt situāciju.

Taujāts, vai Latvija redz pamatu ES atmaigt attiecībā pret Baltkrieviju, viņš norādīja, ka Latvija līdz šim ir realizējusi mērenu pozīciju, jo valstij ir savas ekonomiskās intereses Baltkrievijā, iespējams, nedaudz vairāk nekā citām Rietumeiropas valstīm. "Latvija drīzāk ir darījusi pareizi ar šo mēreno politiku. Ja tā būtu asāka, ko mēs būtu panākuši - cilvēktiesību uzlabojumus?" retoriski vaicāja Kudors. "Kopumā es atbalstu mēreno pozīciju, bet tas automātiski nenozīmē, ka atbalstām cilvēktiesību pārkāpumus," viņš piebilda.

Vaicāts, vai priekšnoteikumi sankciju vismaz daļējai atcelšanai nav par maigu, Kudors norādīja, ka "ar kaut ko jau ir jāsāk", jo ES attiecības ar Baltkrieviju iepriekš bija iegājušas strupceļā, par spīti tam, ka Lukašenko pats nav īsti laimīgs arī Krievijas apskāvienos. Runājot par iepriekš pieminēto Krievijas enerģētikas subsidēšanu, Kudors norādīja, ka Baltkrievijai tas ir izdevīgi, jo būtiski ietekmē ražošanas izmaksas un produkcijas cenas.

"Lukašenko manevra iespējas ir mazas. Viņš neatbalstīja Krievijas rīcību Ukrainā un Gruzijā, neatzina Dienvidosetiju un Abhāziju kā neatkarīgas valstis, bet tas ir retorikas līmenī. Reālas sadarbības līmenī Lukašenko nespēj īstenot no Krievijas pilnīgi neatkarīgu ārpolitiku," viņš piebilda.

Vaicāts, ja gadījumā ES atmaigs pret Baltkrieviju, vai valsts vairāk tuvināsies ES vai Krievijai, viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā nevar visu nokrāsot melnu vai baltu, jo katrs pozitīvais solis no Lukašenko puses, lai uzlabotu attiecības ES, nenozīmē, ka viņš centīsies sabojāt attiecības ar Putinu. "Jāskatās piesardzīgi un ar rezervi uz jebkuru Lukašenko solījumu virzīties tuvākām attiecībām ar ES, jo pašreiz, ņemot vērā valsts ekonomisko atkarību no Krievijas, viņš nespēj spert lielus soļus," uzskata Kudros.

Tāpat viņš norādīja, ka ES ir veselīgi uzturēt tā dēvēto atvērto durvju politiku, jo "mēs nezinām, kas nākotnē notiks pašā Krievijā". Turklāt, kā skaidroja Kudors, pat ja Lukašenko paliek NVS integrācijas kodolā, tas nenozīmē, ka nevar būt attiecību uzlabojumi ar ES. "Tie var būt tāpat," viņš rezumēja.

Jau vēstīts, ka pēc svētdien notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām ES izlēmusi uz laiku apturēt pret Minsku vērstās sankcijas, pirmdien pavēstīja Francijas valsts sekretārs ES jautājumos Hārlems Dezīrs.

"Ir lēmums uz nākamajiem četriem mēnešiem sankcijas apturēt," norādīja Dezīrs, kurš bija ieradies uz Luksemburgā notiekošo dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmi. Viņš piebilda, ka jebkurā brīdī, ja būs redzama virzība atpakaļ, sankcijas būs iespējams atjaunot.

"Vēlēšanas, protams, neatbilda starptautiskajiem standartiem, kurus mēs paši sev nosakām," savukārt atzina Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Tomēr viņš vienlaikus norādīja uz "pozitīvām" pārmaiņām, piemēram, politieslodzīto atbrīvošanu.

Viņš piebilda, ka sankcijas tiks apturētas no janvāra un tas attieksies vienīgi uz personām, kuras tām pakļautas politisku iemeslu dēļ, nevis uz personām, kuras atzītas par vainīgām vardarbīgos nodarījumos.

Kā ziņots, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji pirmdien atzina, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko, neatbilda demokrātiskajiem standartiem.

"Skaidrs, ka Baltkrievijai vēl tāls ceļš ejams, lai izpildītu savas demokrātiskās saistības," paziņoja EDSO vēlēšanu novērotāju misijas vadītājs Kents Heisteds.

"Nesenā politieslodzīto atbrīvošana un novērotāju labā uzņemšana ir pozitīva attīstība. Tomēr cerības, ka tas sekmēs plašāku vēlēšanu progresu, lielā mērā nav piepildījušās," paziņoja Heisteds, kā sevišķu vilšanos minot trūkumus balsu skaitīšanā un rezultātu apkopšanā.

Savukārt pats Lukašenko, kurš vēlēšanās uzvarēja ar 83,5% balsu, svētdien paziņoja, ka vēlēšanas bijušas brīvas un godīgas, un arī ES ministri atzinuši, ka vēlēšanas esot norisinājušās "iespējami caurskatāmi un mierīgi".