Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā liecinieku uzklausīšanu turpinās nākamgad  (4)

Šodien lietā tika nopratināti trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki. Nākamajās tiesas sēdēs vēl joprojām ir paredzēts pratināt dažus ugunsdzēsējus, kā arī uz atkārtotu nopratināšanu aicināt tās personas, kas iepriekš nebija ieradušās.

Vienā no iepriekšējām tiesas sēdēm savas liecības jau sniedza VUGD darbinieki. Viens no viņiem pauda, ka, ņemot vērā degšanas platību, grūti noteikt Rīgas pils ugunsgrēka izcelšanās vietu, bet viņš pieļāva, ka tie varētu būt bēniņi. Glābējs liecināja, ka, dzēšot jumtu, ugunsdzēsēji bija iegājuši arī pils bēniņos.

Liecinieks Māris Strādnieks sacīja, ka, ierodoties notikuma vietā, bija uzdevums kāpt pa stalažām uz augšu un dzēst jumtu tajā daļā, kas tuvāk Vanšu tiltam. Trešais glābējs liecībās skaidroja, ka ugunsgrēka platība bija liela, tāpēc viņš nevar komentēt, kurā vietā ugunsgrēks izcēlās, papildinot, ka viņš bija ļoti noguris un pēc tam negāja plašākā apgaitā pa teritoriju.

Liecinieks sacīja, ka, ierodoties notikuma vietā, viņam bijis dots uzdevums mēģināt piekļūt tuvāk liesmām no stalažām pils pagalma pusē. Līdz jumtam pa stalažām gluži nevarēja tikt, tāpēc mēģināja rast ērtāku lokāciju, sacīja ugunsdzēsējs, piebilstot, ka pilij ir ļoti sarežģīts plānojums. Uz jautājumu, kāpēc ugunsdzēsēji uzreiz nekāpa augšā pa centrālajām kāpnēm, lai dzēstu ugunsgrēku, liecinieks nevarēja atbildēt. Viņš norādīja, ka kāpnes "atklāja" dzēšanas laikā.

Jau vēstīts, ka šajā lietā kopumā plānots nopratināt 100 lieciniekus.

Jau ziņots, ka lietā apsūdzētas trīs personas - Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rība, Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs. Viņi savu vainu neatzīst. Vienlaicīgi prokurors krimināllietu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt strādnieks pie kriminālatbildības saukts par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja rezultātā izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Iepriekš izskanējusi informācija, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013. gada 21. jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvoja, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti. Tikmēr VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.

Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013. gada 20. jūnija vakarā.