Latvijas lielāko augstskolu - Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arodbiedrību pārstāvji pauž satraukumu par to, ka, veicot pedagogu algu reformu, augstskolu pasniedzēju atalgojums netiek palielināts un paliek krīzes gadu līmenī, noskaidroja portāls "Delfi".
Arodbiedrības ar savām bažām vērsušās pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles (V). Amatpersonām adresētajā vēstulē atzīts, ka saistībā ar skolu pedagogu darba samaksas jaunā modeļa izstrādi vērojama virzība problēmu risināšanā, taču nepieciešams novērst neadekvātas darba samaksas atšķirības dažāda līmeņa pedagogu vidū.
LU Arodbiedrības organizācijas priekšsēdētāja Rasma Mozere portālam "Delfi" norāda, ka nav saprotams, kāpēc tiek pārskatīta vispārējās izglītības skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa, bet augstskolu un koledžu pedagogu atalgojums tiek ignorēts.
"Ja nauda ir vai tiek meklēta citiem skolotājiem, es gribētu dzirdēt, kāpēc tās nav augstskolu pedagogiem," saka Mozere.
"Nevar būt tā, ka pirmsskolas izglītības iestādes pedagogs saņem augstāku atalgojumu kā lektors universitātē, kā to pašlaik paredz Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts," viņa atzīst. Arodbiedrībām nav iebildumu pret lielāku atalgojumu bērnudārzu pasniedzējām, taču vismaz izglītības jomas atalgojumam nepieciešama gradācija.
"MK noteikumos ir bijusi zināma gradācija pedagogu atalgojumam, kas tagad praktiski tiek likvidēta," vērtē Mozere.
Krīzes laika līmenis
Pašreizējā MK noteikumu projekta pielikumā paredzēts, ka zemākā mēneša darba algas likme augstskolās un koledžās ir 481 eiro pirms nodokļu nomaksas - asistentam. Lektoram tie ir 602 eiro. Tas nozīmē, ka augstskolu pedagogu atalgojums paliek krīzes laika - 2009. gada - līmenī, kas raisa neizpratni, jo "tiek teikts, ka krīze beigusies".
Vēstulē uzsvērts - laikā, kad tiek izstrādāts noteikumu projekts "Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi", nav pieņemami, ka tajā tiek nostiprinātas 2009. gadā krīzes laikā noteiktās samazinātās pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes augstskolās un koledžās.
Arodbiedrības aicina Straujumu un Seili pievērst uzmanību visu līmeņu pedagogu darba atalgojuma sistēmas pilnveidei, novēršot neadekvātas darba samaksas atšķirības. Lielākas algas jānodrošina, piešķirot papildu finansējumu.
Augstskolas pasniedzējs nav sliktāks par citiem, uzsver arodbiedrībā.
Pašlaik paredzētais zemākais atalgojuma līmenis nav konkurētspējīgs, uzsver Mozere. Pēc viņas teiktā, augstskolām ir nopietnas grūtības piesaistīt jaunu akadēmisko personālu. "Ja kāds pārmet, ka akadēmiskais personāls noveco un netiek veidota bāze turpmākai eksistencei, izaugsmei utt., tad te nu jums tas ir... Jaunu cilvēku ar labu izglītību pašlaik, šajā darba tirgū kāds tas ir, par šādu atalgojumu nav iespējams piesaistīt," atzīst arodbiedrības vadītāja.
Kā piemēru viņa min gadījumu LU Humanitāro zinātņu fakultātē, kur kāda pasniedzēja mērķtiecīgi gatavojusi savu pēcteci - jaunu studenti, kura varētu pārņemt pasniedzējas kursu. Taču, saņemot reālo piedāvājumu maģistratūras beigās un uzzinot savu atalgojumu, meitene atteikusies.
"Tas ir piecu gadu jautājums - kas nāks pasniedzēju vietās. Es domāju, ka gados jaunākā akadēmiskā personāla skaits ir tik mazs, ka tas nenodrošinās stabilitāti augstākajā izglītībā," min Mozere.
Oktobra sākumā augstskolu arodbiedrību pārstāvji tikušies ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, kas atzinuši, ka zemāko likmi nav plānots mainīt un aicinājuši arodbiedrības "izrādīt stingu mugurkaulu", proti, pašām izcīnīt augstāku atalgojumu sarunās ar augstskolām. Arodbiedrības ieskatā gan šis arguments ir nekorekts, jo augstskolas, piedāvājot zemāko likmi, ievēro likuma prasības un neko pārmest tām nevar.
Nepilda likumā noteikto
Otrs jautājums, ko arodbiedrības aicina risināt, ir studiju un pētniecības bāzes finansējums augstskolu pamatdarbības studijās un pētniecībā nodrošināšanai (1. pīlārs jaunajā augstākās izglītības finansēšanas modelī - bāzes finansējums).
"Esošais studiju vietas bāzes finansējums 1300 apmērā (faktiskais piešķīrums ir par 15% mazāks) ir nepietiekams salīdzinājumā ar aprēķinātajām reālajām izmaksām 1800 eiro apmērā," skaidrots vēstulē. Arī Pasaules Bankas pētījumā uzsvērts, ka 1. pīlāra finansējums nodrošina nozares stabilitāti, un no tā atkarīga augstskolu mācībspēku darba kvalitāte.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadība savukārt arodbiedrībām atzinusi, ka studiju vietu finansējuma pieaugums nav paredzēts. Augstskolas gan varēs saņemt papildu finansējumu par labākajiem rezultātiem studijās un pētniecībā (2. pīlārs - snieguma finansējums), kā arī finansējumu pētniecībai izglītības satura un procesa uzlabojumiem un inovācijām (3.pīlārs - inovāciju finansējums).
LU arodbiedrības neizpratni raisa tas, kā iespējams nodrošināt sniegumu, ja nav bāzes finansējuma. Bāzes finansējums būtu jānodrošina vismaz 100% apmērā, pildot likuma prasības, skaidro arodbiedrībā.
Vēstulē gan LU, gan RTU arodbiedrības aicina nodrošināt reālajām izmaksām atbilstošu pilnu studiju vietas finansējumu.
Vēstule Straujumai un Seilei iesniegta pagājušās nedēļas beigās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
