Drauds Latvijas valstiskumam un lauku skolām – pašvaldības skeptiskas par 'vidusskolēnu kvotām'  (33)

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pēc šī valdības lēmuma uzsvēra: neskatoties uz vairāku pašvaldību ierosinājumu noteikt izņēmumus noteikumos par 10.klases atvēršanu, ļaujot pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, šādi izņēmumi nav paredzēti. Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) darba grupā par pedagogu darba samaksas jauno modeli secināts, ka vairums pašvaldību piekrīt minimālo kritēriju noteikšanai. Seile norādīja, ka jau tagad vairākās pašvaldībās pastāv līdzīgi kritēriji, turklāt arī pamatskolas posmam.

Ministre gan atzina, ka, visticamāk, jaunā kārtība neapmierinās pilnīgi visus iedzīvotājus, tomēr šādi tiks sakārtots skolu tīkls. Seile norādīja, ka vidusskolu skaits kļūs mazāks, tomēr apstiprinātā kārtība nodrošinās pakāpenisku procesu.

Portāls "Delfi" pēc aģentūras LETA ziņām piedāvā uzzināt pašvaldību viedokļus par šiem jaunajiem noteikumiem.

Ropažu novada pašvaldība uzskata, ka lēmums nedot iespēju pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu ir nekorekts un nepareizs, informēja pašvaldībā.

Kā atklāja Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Antons Cibuļskis, šis lēmums var skart Ropažu novada pašvaldību nākošajā mācību gadā.

Ropažu novadā ir viena vidusskola - Ropažu vidusskola. Šobrīd Ropažu vidusskolas 9.klasē ir mazs skolēnu skaits, bet tas skaidrojams ar demogrāfisko situāciju valstī kopumā iepriekšējā laika periodā, līdz ar to skolai var rasties problēma nokomplektēt 10.klasi ar 10 skolēniem.

"Savukārt nākamajās klasēs (8.klasē un zemākās) skolēnu skaits ir stabils, ir vairākas paralēlklases, kas izslēdz iespēju nenokomplektēt vidusskolas klases. Ropažu novada pašvaldība sadarbībā ar skolu centīsies darīt visu, lai vidusskolu skolā saglabātu un arī nākamajā gadā 10.klasi nokomplektētu. Taču uzskatu, ka šāds valdības lēmums bija nepareizs - izņēmumi un papildu nosacījumi bija jāparedz, un tas pieņemts ar skaidru nodomu - slēgt un likvidēt vidusskolas," piebilda Cibuļskis.

Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes ieskatā valdības lēmums neļaut pašvaldībai piemaksāt atsevišķos gadījumos 10.klašu nodrošināšanai nav korekts attiecībā uz faktisko situāciju, kāda tā mēdz reāli dzīvē izveidoties, piemēram, ja limitam trūkst tikai viena skolēna.

Tā, atsaucoties uz Izglītības pārvaldi, komentēja Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Erno. Viņš skaidroja, ka runa ir tieši par gadījumiem, kad līdz vajadzīgajam daudzumam klasesnokomplektēšanai pietrūkst, piemēram, viena skolēna.

Turklāt jūnijā pašvaldības rīcībā ir vien provizoriska informācija par gaidāmo skolēnu skaitu, jo, beidzot 9.klasi, skolēni var izvēlēties mainīt mācību iestādi vai apgūt arodizglītību, tomēr arī viņu plāni mēdz mainīties, un septembrī šis pats skolēns, kas vēlējas doties apgūt arodu, ir atpakaļ un vēlas mācīties 10.klasē turpat, skaidroja Erno.

Tāpat Jelgavas novadā īsti nav saprotams, kādēļ šis lēmums ir tik kategorisks, jo tomēr pašvaldība, plānojot skolu darbību savā administratīvajā teritorijā, to dara kompleksi un ilgtermiņā. Tas attiecās arī uz infrastruktūras un personāla nodrošinājumu.

"Dzīvē mēdz izveidoties situācijas, kad vien gadu ir skolēnu skaita kritums 10.klasē, tomēr tajā pašā laikā zemākajāklasē mācās vairāk skolēnu un ir prognozējams, ka pēc gada atkal varēs nokomplektēt 10.klasi," skaidroja pašvaldības pārstāvis.

"Ko darīt personāla piesaistes gadījumā? Vai tiešām viena skolēna iztrūkums klasē nozīmē to, ka pēc šī "tukšā gada" atkal jāmeklē skolotāji, kas eksaktajās jomās nav viegli izdarāms, it īpašu lauku skolām? Vai tomēr nebūtu lietderīgāk ļaut šādā gadījumā pašvaldībai kompensēt iztrūkumu un saglabāt speciālistus, un plānot skolu darbu ilgtermiņā?" neziņā Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvalde.

Olaines novada pašvaldība, kaut arī Olaines vidusskolās nav problēmu ar 10.klašu piepildījumu, izprot situāciju un solidarizējusies ar citām pašvaldībām, kuras neatbalsta valdības lēmumu neļaut pašvaldībām līdzfinansēt skolēnu trūkumu.

"Taču mēs solidarizējāmies ar citām pašvaldībām un tāpēc aizstāvējām viņu prasību ļaut pašvaldībām pašām finansēt mazskaitlīgās vidusskolas klases, jo saprotam, ka var būt atsevišķos gados tāda demogrāfiskā situācija, kad klases piepildījums var nesasniegt MK noteiktos 12 skolēnus," pauda Olaines novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Tropkina.

Valdības lēmums par minimālo skolēnu skaitu 10.klasē nav pārsteigums. Turklāt ir pietiekami daudz laika un iespēju, lai panāktu, ka skolēnu skaits tiek nodrošināts un vidusskola var pastāvēt, uzskata Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe.

"Valdības pieņemtais lēmums par minimālo skolēnu skaitu 10.klasē un vidusskolā kopumā, ņemot vērā pēdējā gada diskusijas šajā jomā, pašvaldībā nebija pārsteigums, lai gan mēs bijām no tām pašvaldībām, kas uzskatīja, ka pašvaldībai jāatstāj iespēja līdzfinansēt un saglabāt vidusskolu arī pie mazāka skolēnu skaita," pauda Zurģe.

Tēma novadā ir aktuāla Raunas vidusskolai, jo, piemēram, šajā mācību gadā 10.klasē mācības uzsāka deviņi skolēni.

"Statistika rāda, ka pie valdības apstiprinātā minimālā skolēnu skaita ir risks, ka 10.klasi varam neatvērt. Tai pat laikā uzskatu, ka vidusskola var pastāvēt, pie tā ir jāstrādā," pārliecinoši izteicās priekšsēdētāja.

Strenču pašvaldībā uzskata, ka ir jāpieņem tāds tiesiskais regulējums, kas pieļautu pašvaldībai kā izglītības iestādes dibinātājai atvērt klasi, kurā izglītojamo skaits ir mazāks par noteikumu projektā noteikto, izmantojot valsts budžeta mērķdotāciju un paredzot iespēju pašvaldībām līdzfinansēt iztrūkstošo skolēnu skaitu.

Kā pauda Strenču novada izglītības, kultūras un sporta speciāliste Liene Krūmiņa, pašvaldībā tas ir ļoti svarīgi, jo tas ir gan sociālas dabas jautājums, gan sabiedriskās dzīves jautājums. Katra jaunieša klātesamība novadā pilnveido jebkuru kultūras, sporta pasākumu. Jauniešu iespēja mācīties uz vietas mums dod iespēju viņus iesaistīt dažādos kolektīvos (korī, tautu dejās utt.) un pasākumos.

"Katrs jaunietis ne tikai bagātina šos kolektīvus, bet arī nodrošina to pastāvēšanu. Savukārt novadam tas nozīmē daudzveidīgu iekšējo kultūras dzīvi," uzskata Krūmiņa.

"Ļoti svarīgs arguments, kāpēc mums katrs skolēns ir svarīgs, ir starpnovadu norēķini. Ja skolēns mācās citā novadā, pašvaldībai ir jāmaksā starpnovadu norēķini, kas ir stipri augstāki par viena izglītojamā izmaksām uz vietas savā pašvaldībā. Līdz ar to pašvaldībai budžetā būs jārod tūkstoši, lai spētu samaksāt par skolēniem, kas valdības lēmuma dēļ neturpina mācības pašvaldības vidusskolā," piebilda Krūmiņa.

Neļaujot pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, valdība rada pretrunīgu stāvokli, jo tomēr pašvaldība ir tā, kas valstī dibina vai slēdz skolu, norāda Baldones novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Alma Šlosberga.

"Uzskatām, ja pašvaldība dibina skolu, tad arī tai ir jāļauj līdzfinansēt 10.klases," pauda Baldones novada pašvaldības pārstāve.

Ozolnieku novada Izglītības nodaļas vadītājs informēja, ka patlaban novadā esošajā Ozolnieku vidusskolā 10.klasē mācās 19 skolēni, kas ir par vienu skolēnu vairāk nekā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos, kur Ozolnieku novads Zemgalē iekļauts pie tiem Pierīgas novadiem, kur 10.klasi var atvērt ar ne mazāk kā 18 izglītojamajiem.

Tāds valdības lēmums, kas liedz pašvaldībai pašai lemt par izglītības iestāžu esamību un nepieciešamību novadā, uzskatāms par būtisku pašvaldības autonomo funkciju ierobežojumu, uzskata Ozolnieku novada Izglītības nodaļas vadītājs.

Alojas un Ikšķiles novadu pašvaldības atbalsta minimālā skolēnu skaita noteikšanu 10.klasēs, informēja pašvaldībās.

Kā informēja Alojas novada izglītības speciāliste Ilze Kapmale, kopumā minimālā skaita noteikšana10.klasē vērtējama pozitīvi, jo nevar runāt par kvalitatīvu vidējās izglītības ieguves procesu situācijā, kad klasē ir tikai daži skolēni un mācību procesā klases tiek apvienotas.

"Jautājumā par minimālo skolēnu skaita noteikšanu 10.klases atvēršanai pozitīvi vērtējams tas, ka ir ņemts vērā pašvaldību ieteikums par otru kritēriju - kopējo skaitu 10.-12.klasēs. Alojas novadā, kurā pašlaik ir divas nelielas vidusskolas, skaidri apzināmies, ka abas tās pastāvēt nevarēs. Rīcība maksimāli jāvērš uz to, lai stiprinātu un attīstītu vienu novada vidusskolu. Tāpat pozitīvi vērtējams Ministru kabineta noteikumos noteiktais pārejas periods," uzskata Kapmale.

Savukārt Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa uzskata, ka pieņemtais lēmums par minimālā skolēnu skaita noteikšanu desmitajās klasēs ir pareizs. Ikšķiles vidusskolā katru gadu desmitajā klasē ir pietiekams skaits skolēnu, tādēļ nākotnē nedraud vidusskolas posma likvidēšana. Plānots, ka perspektīvā varētu izveidot pat divas desmitās klases.

Valkas novada pašvaldība ir gatava līdzfinansēt 10.klases atvēršanu, ja līdz normatīvam pietrūkst neliela skolēnu skaita, jo tam ir nozīme iedzīvotāju piesaistei novadam, informēja Valkas novada domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks.

Rastaks atklāja, ka Valkas novadā ir viena vidējās izglītības iestāde, kura realizē četras vidējās izglītības programmas. Valkas novadam noteiktais minimālais skaits - 18 skolēni - varētu radīt problēmas nokomplektēt visas skolas piedāvātās izglītības programmas.

"Šogad divās programmās tika uzņemti 26 skolēni (pa 13 katrā), neklātienes programmā - tikai trīs. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem nevarētu atvērt visas trīs 10.klases. Neklātienes programmas slēgšana palielinātu to jauniešu skaitu, kuriem nav vidējās izglītības un tāpēc ir zemāka konkurētspēja darba tirgū," uzskata Rastaks.

Skolēnu skaits nav viennozīmīgs kritērijs - Līgatnes novada vidusskolas 10.klasē šogad mācības uzsāka 13 audzēkņi, bet pagājušajā gadā 10.klasi nokomplektēt neizdevās, atklāja pašvaldības priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V).

Viņš uzskata, ka skolēnu daudzuma svārstības liecina, ka skaits nav viennozīmīgs kritērijs un pa gadiem tas var mainīties.

"Pagājušajā gadā sastapāmies ar situāciju, ka pieci audzēkņi, kas pēc devītās klases bija izvēlējušies citu skolu, vēlējās atgriezties Līgatnes vidusskolā, bet diemžēl 10.klase nebija nokomplektēta. Visos gadījumos iemesls bija vienāds - ģimenēm nav finanšu līdzekļu, lai nodrošinātu, ka bērni mācās citā pilsētā - lieli transporta izdevumi un maza sabiedrības maksātspēja," atklāja Šteins.

Priekšsēdētājs uzskata, ka tieši sabiedrības maksātspēja ir iemesls tam, lai vidusskolas klases saglabātu maksimāli tuvu skolēnu dzīvesvietai. Esošais piedāvājums, nosakot, ka vidusskolas klases var atvērt tikai pie noteikta skolēnu skaita, ir tuvredzīgs.

"Diemžēl tas daudzviet bērniem liegs iegūt vidējo izglītību, jo ģimenes nespēs nodrošināt ar izglītības ieguvi saistītos izdevumus," piebilda priekšsēdētājs.

Izglītības reforma ir nepieciešama, bet Cēsu novada pašvaldība vēlas saņemt atbildes uz tiem jautājumiem, kuri tika uzdoti, tiekoties darba grupās ar premjeri, atklāja Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V).

Uz šiem jautājumiem atbildes vēl nav saņemtas, tāpēc Rozenbergs nevar nešaubīgi pateikt, vai atbalsta vai neatbalsta plānoto reformu.

"Tas, ka kopumā reforma ir nepieciešama, par to jau neviens nešaubās. Taču vēl joprojām ir daudzi diskutējamie jautājumi šajā tēmā, un viens no tiem, kas mani personīgi neapmierina, ir tas, ka šajā modelī cieš tās skolas, kas jau ir reformētas, un tie pedagogi, kuri strādā lielajās skolās ar lielām klasēm un salīdzinoši lielām likmēm. Tā kā Cēsīs izglītības tīkls ir sakārtots - ir gan divas valsts ģimnāzijas, gan piepildītas klases -, šobrīd iespējamais finansiālais samazinājums ir liels. Es negribētu, lai lielo skolu pedagogi cieš, tas gan ir viennozīmīgi," atzīst priekšsēdētājs.

Viņš uzskata, ka šajā jautājumā viena lieta noteikti ir skaidra - tās algas un likmes, kas šobrīd ir labas, nevajadzētu samazināt. Tajā pašā laikā Rozenbergs uzskata, ka vakar pieņemtais lēmums par 10.klašu minimālā skolēnu skaita noteikšanu kaut kādā mērā mudinās sakārtot izglītības tīklu Latvijā.

"Protams, nav labi, ka lauku skolās ir zemas pedagogu likmes. Bet nogriezt finansējumu lielajām skolām un pielikt to mazajām - tas arī nav pareizs risinājums. Manuprāt, ir jāceļ mazo skolu atalgojuma likmes, taču nevajadzētu aiztikt lielo skolu finansējumu," piebilda Rozenbergs.

10.klašu minimālā skolēnu skaita noteikšana ir tiešs apdraudējums lauku vidusskolu pastāvēšanai, jo īpaši pierobežā, pauda Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis ("Mazsalacas novadam").

Rokpelnis atklāja, ka Mazsalacas vidusskola ir viena no skolām, kas šobrīd izpilda kritērijus, bet praktiski bez rezerves, un, ņemot vērā skolēnu skaita dinamiku pamatskolas klasēs, vidusskolas saglabāšana būs liels izaicinājums.

"Viens ir skaidrs - tā ir pašvaldības prioritāte numur viens, un mēs darīsim visu, lai vidusskolu novadā noturētu," uzskata priekšsēdētājs.

Pieņemtā lēmuma sekas nav tikai sakārtots skolu tīkls - šī lēmuma sekas ir lauku teritoriju depopulācijas veicināšana.

"Ja tā ir Latvija, kādu mēs kā nācija to gribam redzēt, lai top. Es uzskatu, ka valsts bez spēcīgām un izglītotām lauku teritorijām nav valsts," nobeigumā piebilst Rokpelnis.

Mazo latviešu vidusskolu slēgšana valsts pierobežā radīs nopietnus draudus Latvijas valstiskumam, atzina Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis (ZZS/Latgales partija).

"Latviskās vides saglabāšana Latvijas pierobežā un teritorijas apdzīvotība patlaban ir sevišķi aktuāls jautājums. Un īpaši nozīmīga loma šajā procesā ir valsts pierobežā esošajām latviešu vidusskolām, kuras sekmē latviskās vides saglabāšanu un bremzē jaunatnes aizplūšanu no laukiem uz pilsētām. Ja skolēniem būs jābrauc mācīties kaut kur tālāk, palielināsies varbūtība, ka viņi atstās novadu, ar visām no tā izrietošajām sekām," brīdina Dombrovskis.

Lai arī Ciblas vidusskola patlaban atbilst vidusskolām izvirzītajiem kritērijiem, vietvaldis negatīvi vērtē darba grupas lēmumu neņemt vērā vairāku pašvaldību ierosinājumu noteikt izņēmumus noteikumos par 10.klases atvēršanu, ļaujot pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu.

"Lai ieinteresētu pamatskolu absolventus turpināt izglītoties vidusskolā, Ciblas novada pašvaldība jau tagad piedāvā apmācāmajiem brīvpusdienas, bezmaksas autovadītāju kursus ar tiesību saņemšanu. Dažu apmācāmo iztrūkuma gadījumā pašvaldība pat ir gatava nedaudz piefinansēt vidusskolas klases," uzsvēra Dombrovskis.

Vadoties no valsts interešu viedokļa, saglabāt mazās latviešu vidusskolas pierobežā un mazināt Latvijas valstiskuma draudus būtu jāpalīdz arī valdībai. Pēc Ciblas novada domes priekšsēdētāja domām, tas būtu izdarāms, kaut vai ieviešot dažādus koeficientus, kā tas bija Ulmaņa laikos pirmajā Latvijas brīvvalstī.

Ciblas vidusskolā ir jaunas labiekārtotas un ar visu nepieciešamo aprīkotas matemātikas un dabas zinību klases, un šeit ir iespējams iegūt labu un konkurētspējīgu izglītību, ko apliecina vidusskolas beidzēju panākumi, studējot augstskolās un apgūstot specialitātes.

Arī finansiālais ieguvums no vidusskolas likvidācijas, pēc Ciblas novada domes priekšsēdētāja domām, nebūšot liels, jo telpas tāpat būs jāuztur un alga personālam jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tā ir vidusskola vai pamatskola. Turklāt pašvaldība finansiāli zaudēs savstarpējo norēķinu rezultātā, maksājot citām pašvaldībām par savu skolēnu apmācību tām piederošajās mācību iestādēs.

"Ja nu demogrāfiskā situācija novadā pēkšņi sāk uzlaboties, tad atkal nāksies nožēlot par to, ka vidusskola kādreiz ir tikusi slēgta. Domāju, ka pašvaldībām pašām jāļauj izlemt slēgt vidusskolu vai turpināt to uzturēt, nevis "augšā" pieņemt voluntārus lēmumus par to likvidāciju, nosakot kaut kādu konkrētu skolēnu skaitu. Būs četri vai pieci skolēniklasē, pašvaldība jau nemaz nevarēs atļauties uzturēt šādu mācību iestādi," norādīja Dombrovskis.

Ja lēmums par mazo vidusskolu slēgšanu tomēr tiks pieņemts, Ciblas mērs neizslēdz iespēju, ka kopā ar citu mazo vidusskolu pārstāvjiem vienosies dažādās protesta akcijās.

Pašvaldībām, kuru vidusskolās ir mazāks skaits vidusskolas posma skolēnu par kritērijos noteikto, tomēr būtu jādod iespēja lemt par vidusskolu saglabāšanu un pašām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, atzina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece (LRA).

Pašvaldības vadītāja apliecināja, ka Skrundas vidusskola ir spējīga izpildīt valdības šodien apstiprinātos kritērijus par minimālo skolēnu skaitu desmitās klases atvēršanai vidusskolā. "Šis [pārejas posmā] noteiktais minimālais skolēnu skaits - 10 skolēni - mūs apmierina. Varbūt nav gluži pareizi lietot vārdu "apmierina", jo vienmēr var vēlēties, lai skolēnu būtu vairāk, bet viņu ir tik, cik ir," atzina Robežniece, atzinīgi vērtējot to, ka minimālais skolēnu skaits vidusskolas klases atvēršanai nav noteikts augstāks.

Tomēr tas, ka noteikumos nav paredzēts ļaut pašvaldībām pašām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, pēc Robežnieces domām, nav pareizi: "Uzskatu, ka pašvaldībām pašām būtu par to jālemj, jo vienu gadu ir mazāk skolēnu, citu gadu - vairāk. Ja pašvaldībā analizē demogrāfisko situāciju un prognozē, ka pēc gadiem skolēnu skaits atkal varētu būt lielāks, tad ir saprotama pašvaldības vēlme piemaksāt, lai saglabātu vidusskolu." Turklāt skolu saglabāšana ir nepieciešama, rūpējoties par lauku un visas Latvijas nākotni, viņa piebilda.

Valdības 13.oktobra sēdē pieņemtie noteikumi paredz, ka līdz ar 2016.gada 1.septembri novada izglītības iestādēs 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 12 izglītojamajiem vai arī vismaz 32 skolēniem visā vidusskolas posmā. Tomēr Ādažu novadā, Babītes novadā, Baldones novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Iecavas novadā, Ikšķiles novadā, Inčukalna novadā, Ķekavas novadā, Lielvārdes novadā, Mārupes novadā, Olaines novadā, Ozolnieku novadā, Salaspils novadā, Saulkrastu novadā, Skrīveru novadā, Stopiņu novadā 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 18 izglītojamiem 10.klasē vai 48 skolēniem10.-12.klasē kopā.

Ar vismaz 18 izglītojamajiem vienā klasē vai 48 skolēniem 10.-12.klasē varēs atvērt arī 10.klasi novada pilsētās - Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā.

Republikas pilsētās 10.klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 22 izglītojamajiem vai 58 izglītojamajiem vidusskolas posmā.

Lai gan noteikumi stāsies spēkā jau ar nākamo mācību gadu, novadu, kas nav atsevišķi izcelti ar lielāku minimālo skolēnu skaitu, izglītības iestādēm noteikts pārejas posms, kura laikā pakāpeniski pieaugs minimālais skolēnu skaits klases atvēršanai, sasniedzot iepriekšminētos lielumus.

Divos nākamajos mācību gados, uzņemot izglītojamos 10.klasēs vispārējās vidējās izglītības programmās klātienes izglītības ieguves formā vai attiecīgi neklātienes izglītības ieguves formā, izglītības iestāde novadā klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 10 izglītojamiem 10.klasē vai 27 skolēniem vidusskolas posmā. Paredzētais 12 skolēnu minimums vienā klasē vai 32 skolēni vidusskolas posmā tiks sasniegts 2018./2019.mācību gadā.

Ja izglītības iestāde īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu uz starptautiska līguma pamata, tad skolēnu skaita minimums nav jāpiemēro.