Plānu vēlreiz varētu skatīt nākamajā pirmdienā, 26.oktobrī, koalīcijas padomes sēdē, un tad atkarībā no padomes sēdē lemtā nākamajā otrdienā tas varētu būt iekļauts valdības sēdes darba kārtībā. To aģentūrai LETA apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), kurš šodien kopā ar Pētersoni-Godmani piedalījās koalīcijas padomes sēdē.
Precizētais plāns rītdienas valdības sēdē netiks skatīts, jo koalīcijas partneri vēl nav detalizēti paspējuši ar to iepazīties, piemēram, nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) nebija skaidrs jautājums par pabalstu apmēru patvēruma meklētājiem. Tāpēc, pēc Zaļo un zemnieku savienības lūguma, tā skatīšana tika atlikta uz nedēļu, pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
"Viņiem ir par maz laika, lai iepazītos ar pēdējo sagatavoto paketi no rītdienas valdības sēdes. Tas ir diezgan loģiski, jo mūsu cilvēki (Iekšlietu ministrijas darbinieki) to gatavo pa brīvdienām un vēl šorīt atnāca kāda informācija. Lai arī precizētais plāns būtiski nemainījās no iepriekš valdībā skatītā plāna, tomēr bija koalīcijas partneru uzstādījums par jautājuma atlikšanu," uzsvēra Kozlovskis.
Koalīcijas padomes sēdē bija plānots uzklausīt Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumus bēgļu pabalstu apmēram. Kā žurnālistiem iepriekš pastāstīja Straujuma, izskanējušas dažādas iespējamas summas, līdz kurām pabalstus varētu samazināt, tomēr vienošanās par kādu no piedāvājumiem nav panākta.
No premjerministres iepriekš teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izriet, ka bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās. Pagaidām gan precīza summa netiek minēta, bet tai jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro. Šai summai jābūt arī tādai, kas motivētu bēgļus meklēt darbu.
Pētersone-Godmane šodien žurnālistiem teica, ka viņas vadītā bēgļu uzņemšanas darba grupa vērtējusi izskanējušos pabalsta apjomus un šo ietekmi uz pašvaldību budžetiem kā arī variantu, kad tiek saglabāts esošais finansējums - 256 eiro.
Šobrīd pieaugušajiem bēgļiem 256 eiro lielo pabalstu maksā no valsts budžeta un ar to cilvēkam jāspēj nodrošināt sev iztika, nepieciešamās preces, transports un dzīvoklis. Bērni saņem 30% no šīs summas. Ja pabalstu apjoms samazinās zem 200 eiro, tad liela daļa sociālā atbalsta palīdzības svars gulsies uz pašvaldībām. "Šobrīd 256 eiro ir spēkā esošajā regulējumā, un tādā veidā mēs viņu plānojam īstenot. Ja valdība un Saeima lems par citu pabalstu apjomu, tad tiks maksāts cits pabalsta apjoms", uzsvēra Pētersone-Godmane.
Lielā daļā citu valstu pastāv kombinēto pabalstu sistēma, kad ir atsevišķi pabalsti dzīvokļu īrei, pirmās nepieciešamības precēm un ēdināšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, IeM valsts sekretāre uzskata, ka nav korekti salīdzināt citu valstu pabalstu sistēmu ar Latvijas, jo pabalstu sistēma jāskata kopsakarā ar katras valsts iedzīvotāju dzīves līmeni.
"Tas bija darba grupas plānā ielikts kā politiski vērtējams jautājums. Jebkurš rīcībā plānā iekļautais process ir jautājums, kas jālemj politiķiem. Politiķiem ir jālemj palielināt vai samazināt gan par 2,15 lielo dienas naudu, gan par 256 lielo mēneša pabalstu. Tiesībsarga atzinums, piemēram, liecina, ka šis 256 eiro pabalsts ir neadekvāts un tas būtu jāpalielina", norādīja Pētersone-Godmane.
Jau ziņots, ka 29.septembrī valdība konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vadītās darba grupas rīcības plānu bēgļu uzņemšanai. Rīcības plānam bija jābūt precizētam līdz rītdienas, 20.oktobra, Ministru kabineta sēdei, definējot atbildības jomas un precizējot finanšu jautājumus.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.