Varētu apsvērt iespēju kompensēt ar bēgļu pabalsta samazināšanu saistītos pašvaldību izdevumus  (3)

Ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pauda, ka svarīgākais ir, lai, samazinot pabalstu, nerastos jauni izdevumi, kas gultos uz pašvaldībām. Ja pabalstu samazināšanas dēļ pašvaldībām radīsies papildu izdevumi, tie būs jākompensē. Pabalsts ir jāsamazina saprātīgi, lai Latvija neradītu interesi par sevi kā valsti, kurā tiek maksāti lieli pabalsti, skaidroja politiķis.

Taujāti par to, vai, sedzot izdevumus pašvaldībām, no pabalstu samazināšanas būs ieguvums valsts budžetam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks norādīja, ka izdevumus pašvaldībām varētu kompensēt tad, ja tādi radīsies.

Kā ziņots, koalīcijas partijām katrai ir savs viedoklis, kā veikt bēgļu pabalsta samazināšanu, taču šajā jautājumā tiks pieņemts politisks lēmums, pirmdien žurnālistiem sacīja Straujuma.

Pirmdien vēl netika pieņemts lēmums, par kādu summu samazināt bēgļiem pienākošos pabalstu, jo ZZS lūdza uz nedēļu atlikt lemšanu par atbildīgās darba grupas sagatavoto plānu bēgļu uzņemšanai.

Parādnieks norādīja, ka atbildīgā darba grupa nav izpildījusi savu uzdevumu piedāvāt, par cik lielu summu samazināt pabalstu. Straujuma skaidroja, ka darba grupa ir ierēdnieciski nolēmusi neatbalstīt pabalstu samazināšanu, ņemot vērā pašvaldību bažas par šādas rīcības atsaukšanos uz to izdevumiem, sniedzot atbalstu bēgļiem.

Līdzīgi kā premjerministre, arī Parādnieks atzina, ka ir dažādi viedokļi, kādā veidā noteikt šo pabalstu samazinājumu. Viens variants paredzētu pabalstu noteikt trūcīgās personas vai ģimenes apmērā, kas būtu 128 eiro, cits variants noteiktu to minimālā ienākuma līmenī, kas būtu 138 eiro. Mājsaimniecības otrajam loceklim pabalsts varētu pienākties 70% apmērā.

Straujuma pauda, ka "Vienotība" varētu piedāvāt noteikt pabalstu minimālā ienākuma līmenī, kas būtu 138 eiro, kam klāt vēl tiktu izmaksāti izdevumi dzīvokļa īrei, lai pašvaldībai noņemtu šo slogu. Minētie papildu izdevumi dzīvokļa īrei varētu veidot apmēram 50 eiro, norādīja premjerministre.

Kā ziņots, koalīcija jau iepriekš ir konceptuāli vienojusies par atbalstu bēgļu pabalstu samazināšanai.

No premjeres iepriekš teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izriet, ka bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās. Pagaidām gan precīza summa netiek minēta, bet tai jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro. Šai summai jābūt arī tādai, kas motivētu bēgļus meklēt darbu.