'Delna': prezidentūras laikā netika efektīvi virzīti nacionāla mēroga jautājumi  (3)

Prezentējot "Delnas" izvērtējumu par Latvijas prezidentūru, Jankovs atzina, ka Latvijai 2015.g. sākums bija saspringts laika posms, gan tāpēc, ka bija jāvada prezidentūra, gan arī ukrainas krīzes, bēgļu jautājuma un grieķijas finanšu krīzes dēļ. Tas radījis sarežģījumus Latvijas prezidentūras dienaskārtība, jo šie jautājumi bija jārisina paralēli ikdienas sarunām. Jankovs norādīja, ka kopumā Latvija pietiekami sekmīgi vadīja ES Padomes prezidentūru.

"Delnas" direktors norādīja, ka kopumā korupcija ir ļoti nozīmīga problēma, lai ES attīstītos ātri un efektīvi. Neraugoties uz kontroles mehānismiem, ES zaudē simtiem miljonu eiro gadā tādēļ, ka pastāv korupcijas gadījumi visās dalībvalstīs. Tādēļ ir svarīgi strādāt pie jauniem instrumentiem, kas ierobežo ES līmenī un skatīties uz korupciju pārnacionālā līmenī, kā arī privātajā sektorā, teica Jankovs.

Viņš atzina, ka Latvija spējusi prezidentūras darba kārtību un finanses atspoguļot pietiekami skaidri un saprotami. Vienlaikus bijušas jomas, kur vajadzējis piestrādāt, lai izplatītu informāciju sabiedrībai. Kā atsevišķu Jankovs izcēla nacionālo jautājumu aspektu. "Delna" secinājusi, ka jautājumi, pie kuriem prezidentūras laikā bija nepieciešams strādāt nacionālā līmenī, netika virzīti pietiekami efektīvi. Valdības atruna bijusi, ka jākoncentrējas uz prezidentūru. Tomēr tas neizturot kritiku, jo jāspēj sabalansēt resursus tā, lai prezidentūra neietekmē nacionālā līmeņa jautājumus un tiem nav jāpaliek otrajā plānā.

"Transparency International" ES biroja vadītājs Karls Dolans tikmēr norādīja, ka Latvijas prezidentūrai bijis detalizēts budžets, tomēr ir konstatētas atšķirības starp tā caurspīdīgumu un informācijas pieejamību cilvēkiem. Vienlaikus svarīgs ir jautājums par pašas ES Padomes caurspīdīgumu. Organizācija iepriekš publicējusi desmit ES institūciju izvērtējumu un atklājusi, ka ES Padome nereti neatklāj likumdošanas dokumentus par savām sarunām ar Eiropas Parlamentu (EP). Tāpat ES Padome daudziem dokumentiem piešķīrusi ierobežotas pieejamības statusu, kā arī EP vismaz trīs reizes ir bijuši iebildumi pret Padomes budžetu.

Trešdien Ārlietu ministrijā "Sabiedrība par atklātību - "Delna"" un "Transparecy International" ES birojs prezentēja Latvijas prezidentūras ES Padomē izvērtējumu. Vērtēšanas rezultāti ir "Transparency International" ES biroja un "Delna" kopdarba rezultāts ar mērķi izvērtēt ES Padomes pūles stiprinot pretkorupciju un caurskatāmību Latvijas prezidentūras laikā 2015. gada pirmajā pusē.

Pasākumā uzstājas Karls Dolans, "Delnas" direktors Gundars Jankovs Projektu vadītājas Irini Tseminidou un Agnija Jansone, bet komentāru sniegs Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece Inga Skujiņa. Piedalīsies pārstāvji no Baltijas Korporatīvās pārvaldes vadītājs un pārstāvji no Tieslietu un Finanšu ministrijas.

Latvijas prezidentūra ES Padomē norisinājās šā gada pirmajos sešos mēnešos. Tās laikā Rīgā norisinājās vairākas augsta līmeņa ES amatpersonu tikšanās. Tāpat gan Latvijā, gan citās valstīs tika rīkota arī kultūras programma.

ĀM aplēses liecina, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē tiešās izmaksas sasniegušas 45 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 60 miljoni eiro. Vienlaikus ĀM aplēsusi, ka netiešās prezidentūras izmaksas sasniegušas 36,6 miljonus eiro.