Pabriks: imigrācijas krīze ES veicinās atbalstu nacionālismam  (51)

Minot Vācijas, Francijas un Ungārijas piemērus, EP deputāts skaidroja, ka ES ir pieaudzis atbalsts nacionālistiski noskaņotiem politiskajiem spēkiem. "Tas noteikti pieaugs vēl vairāk, jo integrēt lielu vai pat mazāku cilvēku skaitu sabiedrībā ir ļoti grūts darbs," pauda Pabriks.

"Ja mēs salīdzinām bēgļu krīzi ar Grieķijas ekonomisko krīzi, – tas Grieķijas jautājums ir par naudu, drusciņ vairāk kāds maksā, drusciņ mazāk kāds maksā, bet šeit ir jautājums ne jau par bēgļiem, šeit ir jautājums par identitāti," norādīja deputāts, piebilstot, ka identitāte ir jautājums, kas cilvēkiem var likt baidīties par savu būtību, savukārt bailes var radīt pretreakciju.

Runājot par Latviju, viņš atgādināja, ka PSRS atstājusi "ļoti smagu mantojumu integrācijas plāksnē", un, lai gan Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši pie etniskās dažādības, tas nenozīmējot, ka esam tolerantāki: "Ja mēs paskatāmies uz tādiem jautājumiem kā seksuālo minoritāšu tiesības, kā baznīcas jautājumi, tad redzam, ka tur mums no liberālisma ir ļoti tālu." Viņš pauda pārliecību, ka ''liberālisms Latvijā tiek uzskatīts par lamu vārdu", kas savukārt citviet Eiropā nebūt tā nav.

Drošības policija iepriekš brīdinājusi par risku, ka patvēruma meklētāji, saskaroties ar iekļaušanās grūtībām sabiedrībā, varētu radikalizēties. Arī Pabriks uzsvēra, ka iedzīvotāju attieksmei būs nozīmīga loma tajā, cik veiksmīgs izdosies integrācijas process, un noraidoša attieksme var radīt negatīvas sekas: "Tu esi noraidīts un tu saki: "Ja jūs redzat manī teroristu vai islāma radikāli, vai ja jums no tā ir bail, un man nav iespēju pierādīt, ka es tāds neesmu, tad es tāds arī būšu."" Tiesa gan, viņš norādīja, ka nevajadzētu pārspīlēt, jo "pāris simti cilvēku, loģiski domājot, nav drauds latviskajai identitātei".

Kā būtiskākos elementus integrācijas procesā Pabriks izcēla skolas un pašvaldības, kurām rūpīgi jāseko līdzi šī procesa gaitai, veicinot iebraucēju iekļaušanos sabiedrībā un izslēdzot radikalizācijas risku. Kā labu piemēru veiksmīgam integrācijas procesam EP deputāts minēja Cēsis, kur jau kādu laiku dzīvo vairākas ģimenes no Ķīnas. Pabriks uzteica pašvaldības darbu un regulāro komunikāciju ar iebraucējiem, kas savā ziņā neļaujot viņiem nošķirties no sabiedrības un doties "pret straumi".

Taujāts par to, kādēļ ES šobrīd stāv šīs samilzušās krīzes – karš Austrumukrainā, patvēruma meklētāju pieplūdums, Sīrijas konflikts – priekšā, viņš skaidroja, ka Eiropā ilgi valdījusi pārliecība, ka "atrodamies drošā pasaulē", un tā bija liela kļūda. Runājot gan par karu Ukrainā, gan milzīgo imigrantu pieplūdumu, Pabriks pauda pārliecību, ka ES krietnu laiku bijusi kūtra un vairāk cīnījusies ar sekām, nevis to cēloņiem: "Esam pasīvi, nav brīnums, ka mums problēmas."

Viņaprāt, ES jau pirms vairākiem gadiem vajadzēja palīdzēt rast risinājumu situācijai, kas nu novedusi pie bēgļu krīzes. Savukārt taujāts par to, vai Turcijas izvirzītās prasības ES varētu uzskatīt par sava veida šantāžu, Pabriks atbildēja noraidoši: "Tā nav šantāža, viņiem ir kārtis un viņi tās izmanto."

Jau vēstīts, ka Latvijai divu gadu laikā būs jāuzņem 531 patvēruma meklētājs, kas ieradies ES dienvidu valstīs – Itālijā un Grieķijā. 29. septembrī valdība konceptuāli atbalstīja rīcības plānu bēgļu uzņemšanai. Plānam bija jābūt precizētam līdz Ministru kabineta sēdei 20. oktobrī, kad bija paredzēta tā izskatīšana. Tiesa gan, plāna skatīšana dienu pirms sēdes tika atlikta, jo koalīcijas partneri vēl nebija paguvuši detalizēti ar to iepazīties.

Artis Pabriks ir EP deputāts kopš 2014. gada. Iepriekš bijis Saeimas deputāts, kā arī Latvijas Republikas ārlietu ministrs laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam un aizsardzības ministrs laika posmā no 2010. gada novembra līdz 2014. gada janvārim.