Testa režīmā atsevišķas e-veselības projekta sadaļas būs pieejamas no 2016. gada 1. janvāra, trešdien Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē informēja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.
Pēc viņas teiktā, VM ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, nosakot, ka no 1. janvāra būs iespējams sākt izmantot e-receptes un darba nespējas lapas, bet oficiālā sistēmas uzsākšana paredzēta nākamā gada 1. jūlijā.
Projekta gala termiņš ir šā gada 28. novembris, norādīja Nacionālā Veselības dienesta (NVD) vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško, uzsverot, ka dienests strādā, lai e-veselības projekts šajā termiņā arī uzsāktu darbu. Viens no pamatprojektiem ir elektroniskās receptes un darba nespējas lapas, ko produkcijas vidē varētu sākt testēt jau decembrī.
Tikmēr Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne atzina, ka e-veselības projektā ir augsts risks zaudēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus.
Pēc viņas teiktā, arī no sagaidāmo mērķu viedokļa šis vērtējams kā augsta riska projekts.
"Salīdzinot ar projektu "skolas.lv", tur diezgan ātri varēja secināt, ka tam nav nākotnes," minēja Rancāne. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ES fondu projektu vidū e-veselības projektu nevar uzreiz norakstīt un ir cerības, ka projektu varētu pabeigt.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) interesējās par to, cik augsts risks pastāv zaudēt ES fondu finansējumu un trūkstošos līdzekļus piešķirt no valsts budžeta.
Rancāne atzina, ka riski pastāv, taču FM ir pamats domāt, ka ERAF līdzekļi tomēr netiks zaudēti.
Salīdzinot ar citiem ES fondu projektiem, riskantākais projekts, kur fondu līdzekļu neizmantošana pilnā apmērā ietekmētu valsts budžetu, esot Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekts.
Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) revīzijā secināto deviņu gadu laikā e-veselības projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens e-veselības pakalpojums lietotājiem joprojām nav pieejams.
Revīzijas rezultāti liecina, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un intereses trūkums.
Publisko izdevumu komisija uzdeva VM un NVD informēt deputātus par VK revīzijas sniegto ieteikumu ieviešanu, bet Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) minēja, ka deputāti pie e-veselības projekta varētu atgriezties nākamā gada martā, kad būšot skaidrs, vai ir paveikts solītais un kas draud valstij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
