Latvijai ir jāīsteno pret naudas atmazgāšanu vērsti instrumenti un jāstiprina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darba grupa Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos.
Darba grupa, kurā ietilpst 41 valsts, ir pabeigusi izvērtēšanu attiecībā uz Latvijas praksi, ieviešot Konvenciju par kukuļdošanas ārvalstu amatpersonām apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, un sniegusi vairākas rekomendācijas.
OECD pauž, ka Latvija ir uzlabojusi likumdošanu kopš Pretkukuļošanas konvencijas ratificēšanas 2014. gadā, tomēr vēl neseni personāliju jautājumi, kā arī valdības negatīvie izteikumi attiecībā uz KNAB ir raisījuši šaubas par valsts spēju likumus ieviest. OECD norāda, ka vājais regulējums palielina riskus tam, ka ieņēmumi no ārvalstīs nelikumīgi iegūtiem finanšu līdzekļiem tiek atmazgāti caur Latvijas bankām.
Darba grupa norāda uz nepieciešamību nodrošināt, ka KNAB ir pilnībā funkcionāla iestāde un tā nav pakļauta nepamatotai kritikai, kā arī proaktīvi izmeklēt ārvalstu kukuļdošanu, stiprināt un īstenot pret naudas atmazgāšanu vērstus instrumentus, uzlabot likumdošanu attiecībā uz ārvalstu kukuļdošanas nodarījumiem, izdošanu un korporatīvo atbildību. Tāpat darba grupa uzsver vajadzību aizsargāt trauksmes cēlājus.
Ziņojumā ir konstatēta arī pozitīva attīstība. Piemēram, vairākas likumdošanas iniciatīvas nacionālajos tiesību aktos, kas atbilst Konvencijai, plašu izmeklēšanas metožu pieejamība cīņai ar ārvalstu kukuļdošanu, proaktīva starptautiskā sadarbība korupcijas lietās, kā arī aktīvi izpratnes veidošanas mēģinājumi gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Šis ir darba grupas otrās fāzes novērtējuma ziņojums. Latvijai būs viena gada laikā jāziņo par panākumiem, īstenojot galvenos darba grupas ieteikumus.
Kā ziņots, Latvijas dalība šajā darba grupā un pievienošanās Konvencijai ir ļoti svarīgs priekšnosacījums, lai Latvija iestātos OECD. Darba grupa Latvijas novērtējumu veic divos posmos, pēc kuriem tiks pieņemts lēmums par Latvijas gatavību pievienoties organizācijai.
Latvijas iestāšanās OECD jau ilgu laiku bijusi Latvijas nozīmīgākā ekonomiskā un ārpolitikas prioritāte. 1996. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija kopīgi iesniedza deklarāciju, kurā tika pausta Baltijas valstu vēlēšanās nākotnē iegūt OECD dalībvalsts statusu. Latvijas mērķis pievienoties OECD atkārtoti tika pausts 2004. gadā.
Ārlietu ministrijā norāda, ka, pievienojoties OECD, Latvija tiks novērtēta kā augstu ienākumu OECD dalībvalsts valstu riska klasifikācijā. OECD dalībvalsts statuss veicinās valsts atpazīstamību ārpus Eiropas Savienības, kas padarīs Latviju vēl pievilcīgāku investīcijām, kā arī atvieglos pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai. Tāpat Latvijas iestāšanās OECD veicinās valsts pārvaldes kvalitātes attīstību un labāku publiskā sektora pakalpojumu sniegšanu valsts iedzīvotājiem, šajā procesā izmantojot citu, ekonomiski attīstītāko valstu pieredzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
