Pat Loginova apsūdzības fakts nebūtu iemesls lemt par viņa atbilstību amatam, pauž Ameriks  (18)

Ameriks atzina, ka kriminālvajāšanu pret brīvostas amatpersonām lūgts sākt saistībā ar 2013.gadā brīvostā veikto Valsts kontroles (VK) revīziju. "Tur minētas trīs epizodes - prēmiju izmaksa, Liepājas jūrskolas atbalstīšana un ziedojums 5000 latu (7114 eiro) apmērā atbalstam Fukušimas zemestrīcē cietušajiem," komentēja Ameriks.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nav redzējis gala slēdzienu, kas apliecinātu, ka pret kādu no brīvostas darbiniekiem par šiem pārkāpumiem būtu pamats sākt kriminālvajāšanu - brīvosta joprojām nekādus dokumentus nav saņēmusi.

Jautāts, vai Loginova apsūdzības fakts viņam liktu izvērtēt Loginova atbilstību pārvaldnieka amatam, Ameriks sacīja, ka viņam sākotnēji būtu jāizvērtē pārkāpumi, turklāt tas būtu jālemj visai brīvostas valdei. "Domāju, ka situācija nav tāda, lai lemtu par amatpersonas atbilstību amatam," gan piebilda valdes priekšsēdētājs.

Ameriks arī uzsvēra, ka nevēlas "steigties notikumiem pa priekšu" un sākotnēji gribētu pārliecināties par pārkāpumu faktu.

Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis apstiprināja, ka divām Rīgas brīvostas amatpersonām inkriminētais noziegums ir saistīts ar prēmiju izmaksu, taču, ņemot vērā, ka lieta atrodas prokuratūrā, policija no plašākiem komentāriem atturas.

Neoficiāla informācija liecina, ka šīs personas ir Loginovs un Pečaks.

Ziņots, ka Valsts policija par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret divām Rīgas brīvostas amatpersonām. Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem šodien neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par lūgumu sākt kriminālvajāšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka policija ir lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret Loginovu un viņa vietnieku.

Jau ziņots, ka Valsts policija pēc VK materiālu izvērtēšanas 2013. gada pavasarī nolēma sākt kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām Rīgas brīvostā. Šobrīd pamatlietā jeb tā saucamajā Rīgas brīvostas lietā joprojām turpinās izmeklēšana.

VK revīzijā tika secināts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi 846 608 eiro (tolaik 595 000 latu) apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.

Tāpat tika secināts, ka finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem pārvalde ir izlietojusi 206 316 eiro (tolaik 145 000 latu). Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, esot izlietoti 1 0 60 039 eiro (tolaik 745 000 latu), noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.

VK skaidroja, ka normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču pārvalde, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1 536 701 eiro (tolaik 1,08 miljonus latu), nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.

Nelietderīgu lēmumu rezultātā un darbiniekiem nolaidīgi pildot savus pienākumus, radīti zaudējumi vismaz 573 417 eiro (tolaik 403 000 latu) apmērā, secināja VK. Naudas līdzekļi izlietoti ledlauža "Varma" kapitālajam remontam 503 696 eiro (tolaik 354 000 latu) apmērā, neieguldot tos kuģa īpašnieka pamatkapitālā, SIA "Rīgas brīvostas flote" piederošie velkoņi bez atlīdzības nodrošināti ar apkalpi, izlietojot darba samaksai 68 297 eiro (tolaik 48 000 latu).

Nepastāvot normatīvajā aktā minētajiem priekšnoteikumiem, pārvalde ir atbrīvojusi kruīza kuģus no sanitārās nodevas maksāšanas, tā negūstot ieņēmumus 2 959 573 eiro (2,08 miljonu latu) apmērā, nav izmantojusi velkoņu nomas līgumā paredzētos piespiedu līdzekļus, lai saņemtu nomas maksu 712 858 eiro (tolaik 501 000 latu) apmērā, un nav veikusi pietiekamas darbības citu debitoru parādu atgūšanai 176 436 eiro (tolaik 124 000 latu) apmērā.

Valdes izvēlētais finanšu situācijas risinājums AS "Rīgas jūras līnija" maksātnespējas procesā pārvaldei esot radījis papildu nelietderīgus izdevumus vismaz 7 541 220 eiro (tolaik 5,3 miljonu latu apmērā), uzskata VK.

Nepiemērojot tiesību aktos noteiktās iepirkuma procedūras, Rīgas brīvostas pārvalde no 2009. līdz 2011. gadam ir veikusi Kundziņsalas dzelzceļa un kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbus un telpu remontus 31 303 179 eiro (tolaik 22 miljonu latu) apmērā, tāpēc VK norādīja uz pastāvošo risku neekonomiskai rīcībai ar šiem finanšu resursiem.

Savukārt pārvaldes rīcība ar zemi nav bijusi atbilstoša tiesību aktiem, tā radot priekšnosacījumus iznomātās teritorijas dīkstāvei, kā arī ostā netika nodrošināta vienlīdzīga, tiesiska un atklāta attieksme pret visiem komersantiem, secināja VK.

Pretēji tiesību aktiem pārvalde 2010. un 2011. gadā piestātņu nomas maksā ir iekļāvusi nekustamā īpašuma nodokli, līdz ar to 13 komersantiem nomas maksa tika palielināta par 297 380 eiro (tolaik 209 000 latu).